Viļņas iela 22

Viļņas iela atrodas Iļģuciemā, ar nelielu līkumu tā savieno Dzegužkalnu ar piektā tramvaja galapunktu.

Šī koka ēka ilgus gadus nav mainījusi ārējo izskatu. Varbūt šobrīd tā ir jau pavisam pamesta, bet varbūt arī logu slēģi ir tikai aizvērti. Katrā ziņā kāds ir parūpējies pie ēkas izkārt Latvijas karogu. Varbūt to paveikuši nelielajā sētas namiņā dzīvojošie cilvēki.

Viļņas iela 22 2018. gada aprīlī
Viļņas iela 22 2018. gada aprīlī

Šīs ēkas 2008. gada uzņēmums atrodams arī zudusilatvija.lv. Wikimapia vērojams 2015. gada attēls.

Kā Rīgas dome ienīst kājāmgājējus

Pie tā, ka satiksmes organizācijas plānu autori nestaigā ar kājām, jau ir kaut kā pierasts. Bet kā var izdomāt kaut ko tik plānprātīgu kā šī noeeja no Vanšu tilta uz Ķīpsalu, man vēl joprojām nav saprotams.

Vanšu tilta noeeja uz Ķīpsalu kājāmgājējiem

Nez, ko gan tur nodomājuši darīt gājēji aiz barjeras? Un nez, kādēļ gan zāle aiz barjeras vairs neaug?

Šādus ierakstus varētu štancēt ķīpām. Visvairāk tajā visā tracina, ka tendence – likt kājāmgājējam mest cilpu cilpas – pat nedomā mazināties.

Gājējs vienmēr centīsies izvēlēties taisnāko ceļu. To mainīt nav iespējams. Ne ar žogiem, ne citādiem līdzekļiem. Ja ceļu projektētājs to atsakās saprast, tad viņš ir stulbs un savam darbam nederīgs.

Vienīgais iespējamais aizbildinājums – rūpes par drošību – netur kritiku, jo pilnīgi acīmredzams ir fakts, ka gājējiem par šīm rūpēm ir nospļauties. Viņi iet kā gājuši un varbūt pat vēl nedrošāk nekā agrāk.

Slokas iela 51

Slokas ielā 51 atrodas (vai varbūt jāsaka atradās) četras koka ēkas un neliela katlumāja.

Slokas iela 51 Bing maps

Pēc Valsts zemes dienesta datiem kadastrs.lv tur atradušās arī vairākas nelielas palīgbūves – šķūnīši vai kas tamlīdzīgs.

Slokas iela 51 kadastrs.lv

25. aprīlī Rīgas dome lēma ēku īpašniekam sagatavot dokumentāciju to nojaukšanai, vai arī tas tiks veikts piespiedu kārtā. Kad to uzzināju un pavirši aplūkoju ēkas Google maps Street view, man šķita, ka Rīgas dome mazliet pārsteigusies.

Man tur garām sanāca iet 28. aprīlī un vecās ēciņas – vai kas nu no tām bija palicis pāri – iemūžināju fotoattēlos. Jāatzīst, ka glābt tur vairs īsti nebija ko.

Uz žoga joprojām bija plakāts par pārdošanu. Tajā minētas sešas ēkas.

Nezinu, vai kādreiz ir eksistējušas ēkas ar numuriem 1 un 2, neko tādu nevarēju atrast.

Jau otrajā maijā pirmā no ēkām bija nojaukta.

JRT – Process

Kafkas Procesu biju lasījis pirms daudziem gadiem. Nevaru teikt, ka ļoti labi to atcerējos, bet galvenie notikumi, beigas un, pats galvenais – atmosfēra nebija aizmirsušies.

Manā izpratnē Kafkas sirreālā darba centrā ir visnotaļ parasts, samērā attapīgs cilvēks, kurš nejaušības dēļ iekļūst neaptverami sarežģītas birokrātijas dzirnavās un cīnās ar tām. Viss ir gan reāli, gan nedaudz murgaini. Stāsts kopumā šķiet mazliet izrobots, bet tas saprotams ar to, ka autors savu darbu tā arī nepabeidza.

Kafkas Procesa grāmatas pēcvārdā minēts, ka šis darbs tiekot ļoti dažādi interpretēts. Šo teikumu īsteni saprotu vienīgi pēc režisora Mārča Lāča interpretācijas noskatīšanās. Viņa stāsts ir mazliet rotaļīgāks, mazliet smieklīgāks. Stāsta varoņi šķiet muļķīgāki, pārspīlētāki un ir pilnīgi cita gaisotne. Man “negāja kopā” mans priekšstats par Kafku ar to, ko es redzēju, īpaši pirmajā cēlienā. Otrais cēliens bija nopietnāks un atbilstošāks manam priekšstatam.

Nenocietos un pec izrādes grāmatai pārlaidu acis. Izrādās, agrāk lasīšanas gaitā īpaši nebiju ņēmis vērā galvenā varoņa Jozefa K. mazos piedzīvojumus ar sievietēm. Izrādē tie, teiksim tā – nav gluži nemanāmi.

Nevaru teikt, ka man patika, un nevaru teikt, ka man nepatika. Nudien nespēju iedomāties, kā šo izrādi uztvertu tie, kuri Procesu agrāk nav lasījuši. Būtu interesanti to uzzināt.

Ierakstu izlase #52

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējā mēneša ierakstu izlase.

 

Sarkanakmens raksta, ka bērns nav zirgs. Tas nozīmē, ka nevajag bērnus uztvert kā sporta zirgus, kuri ir labi tikai, ja pienācīgi trenēti un labāki par citiem zirgiem.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/04/25/vai-berns-ir-zirgs/

Aizkulisēs iztirzāts visiem aktuālais piršanas jautājums. Personīgi esmu pārsteigts, ka par šo tematu iespējams tik skaisti (nejaukt ar politkorekti) uzrakstīt.
https://aizkulises.wordpress.com/2018/04/05/sievietes-neatraugajas-viriesi-neraud-neviens-nelaiz-gazes/

Iveta Buiķe dalās ar Miervalža Lāča stāstu par bērnību Čiekurkalnā otrā pasaules kara laikā un īsi pēc tam.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/04/20/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-krievu-laiku-sakumu-ciekurkalna-ar-maza-puikas-acim/

Miesnieks.com aprakstīta vienas dienas ekskursija Turku, Somijā.
http://www.miesnieks.com/2018/04/pusmaratons-turku-gaume.html

Vēl miesnieks.com rakstīts, kā tas ir – braukt komandējumos. Mērķauditorija – tie, kuri komandējumos nebrauc.
http://www.miesnieks.com/2018/04/komandejumu-romantika.html

Evita no Honkongas uzrakstījusi īsas pārdomas par emigrāciju. Lai arī viņa raksta, ka vairs nevar iedomāties dzīvi Latvijā, tomēr ieraksts ir patriotisks.
https://honkonga.blogspot.com/2018/04/pardomas-par-emigraciju.html

dzivealanya varam uzzināt, kā saniķojušos bērnus mierina Turcijā. Labi, ka es tur nedzīvoju.
https://dzivealanya.wordpress.com/2018/04/17/alanija-berni-neraud-bet-ed-sokoladi/

MBendiks visai kolorīti izsakās par Zakerberga un Facebook datu skandālu saistībā ar Klintones neievēlēšanu.
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/04/13/madam-president-vainigais-ir-roka-pats-atzinas/

Laikmeta zīmēs pastāstīts par Rīgas veikalu vēsturi – universālveikalu, Saktu un Bērnu pasauli.
http://www.laikmetazimes.lv/2018/04/02/rigas-slavenakas-iepirksanas-vietas-1dala/

Par blogosfēras nīcināšanu

Šoreiz gribu pastāstīt par vispārzināmu problēmu ar visai tālejošām sekām.

Kāpēc vispār cilvēki mēdz rakstīt blogus? Iemesli var būt dažādi – kāds grib mēģināt nopelnīt, kādam ir svarīgi publiski izteikties, vēl kādam gribas izrakstīt no sevis sakrājušās emocijas. Vienmēr būs pa kādam izņēmumam, bet svarīgs elements tajā visā ir atgriezeniskā saite. Bez tās var tikpat labi skricelēt arī teksta dokumentā vai papīra dienasgrāmatā.

Latviskajai blogosfērai specifiski, ka visbiežāk tiek rakstīts par grāmatām un ēst gatavošanu. Populāri ir arī māmiņu blogi un izplatīti ir ieraksti par ceļojumiem.

Savās padsmitgadīgajās blogošanas gaitās esmu rakstījis par ļoti dažādām tēmām. Laika gaitā esmu sapratis, ka ir garlaicīgie temati kā politika vai reliģija. Un ir īpaši sensitīvie kā informācijas tehnoloģijas (masām daudz maz saprotamā līmenī) vai automobiļi un ar tiem saistītais.

Kā parasti notiek rakstīšana par sensitīvajām tēmām, vismaz manā gadījumā? Es – bloga autors – sastopos ar problēmu. Meklēju informāciju google latviski, protams, neko neatrodu, jo neviens par to neko nav rakstījis. Meklēju angliski, kaut ko atrodu, bet ne tieši to ko man vajag. Veicu izpēti, meklēju risinājumu, eksperimentēju, līdz beidzot tieku pie daudz maz apmierinoša rezultāta. Izveidoju par to ierakstu, publicēju un tad ar lielu iespējamību sākas viegli paredzams process.

Ieraksts kļūst populārs, sarodas komentāri. Tajos, pieklājīgi pārfrazējot, var uzzināt,

  • ka normāliem cilvēkiem tādas problēmas vispār nerodas,
  • kā var būt tāds muļķis, ka jau no paša sākuma (laikam no mātes piena) nezina, kā tikt ar savu problēmu galā,
  • ka autors ticis galā pilnīgi nepareizi,
  • un ka vispār autors ir stulbs.

Vai autoram ļoti gribas tos sūdus pie sava ieraksta lasīt un varbūt pat atbildēt uz tiem? Skaidrs, ka nē.

Kāda ir visvieglākā izeja? Protams, nerakstīt!

Kāpēc tad latviskajā blogosfērā visbiežāk raksta par lasīšanu un kulināriju? Tāpēc, ka iespēja norauties sūdu komentārus par šīm tēmām ir praktiski nulle.

Vairākas reizes esmu redzējis, kā cilvēks pārstāj rakstīt un reizēm pat pilnīgi izdzēš labi iesāktu blogu īsi pēc sūdu komentāru saņemšanas. Tas ir iespējams un tā arī reāli notiek – ar sūdu komentāriem krietni iedragāt blogera motivāciju turpināt rakstīt. Var teikt, ka tad nevajag vispār sākt, izdzīvo stiprākie un tā tālāk, bet tas nav godīgi, jo sūdkomentētāji neko citu bez pļūtīšanas nedara un, acīmredzot, nemaz neprot darīt. Lasa par brīvu, “paldies” vietā noliek kluci un pēc tam brīnās, kāpēc kļūst aizvien mazāk ko lasīt.

Cik esmu lasījis blogus angļu valodā, tur tādu problēmu ir daudz mazāk. Iemesli man nav zināmi, bet domāju, ka tā varētu būt

  • lielāka tolerance pret atšķirīgu viedokli,
  • lielāks slinkums rakstīt komentārus,
  • augstāka lasītāju pārliecība par sevām zināšanām, kā dēļ tās nav lieku reizi jāapliecina komentāros,
  • augstāks pieklājības līmenis,
  • vairāk lasītāju / pozitīvu komentāru, kas līdzsvaro negatīvos,
  • angliskajā vidē ir tik daudz visa kā, ka komentāru rakstīšanai nesanāk laika,
  • iepriekš uzskaitītā kombinācija.

 

Tiesa, nav jau tā, ka galīgi nav iespējams par sensitīvajām daudz-speciālistu tēmām rakstīt. Tikai jāievēro noteikts stils. Apmēram kā Putinam – “man visos jautājumos ir pilnīga taisnība. Tie kuri nepiekrīt, ir lohi, kurus nav jāņem galvā”.

Tāda nostāja palīdz rakstīt, bet kopumā tas ir stipri muļķīgi. Pirmkārt, tāds stils atbaida jēdzīgos lasītājus – tos, kuri zina, ka nav tikai viena problēmas risinājums, viena taisnība visiem. Otrkārt, autors, neatzīstot savas kļūdas, pats neko nespēj iemācīties. Viņš spēj tikai atražot sevi, savas vecās zināšanas. Ja pie viņa ieraksta brīnumainā kārtā parādīsies konstruktīva kritika, viņš to nemaz nebūs spējīgs uztvert.

 

Es neticu, ka pienāks diena, kurā visi sūdkomentētāji sapratīs savas pļūtrades destruktīvo ietekmi uz blogosfēru. Pat ja tā, viņu vietā allaž parādīsies jauni gara līdzinieki. Tomēr pamazām tuvoties angliski rakstošajai kultūrai ir iespējams. Tad arī būs vairāk blogu, tie būs atšķirīgāki un interesantāki. Vienkārši – blogosfēras nākotne ir ne tikai autoru, bet arī lasītāju un komentētāju rokās.

Senā Rīga – Klostera ielas nami

Klostera iela 1944. gadā, attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17124/
Klostera iela, 2017. gads

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka nekas daudz nav mainījies, bet, ja paskatās rūpīgāk, var daudz ko ievērot. Visvairāk pārvērtību ir pirmajai mājai, ielikti senlaicīgāki logi, likvidētas durvis, parādījušies pildrežģa elementi. Dakstiņu jumti pazuduši gan šai, gan tālākajai ēkai.

Kā rēķina iedzīvotāju ienākumu nodokli (jeb kāpēc par to grūti izteikties pieklājīgiem vārdiem)

Ne pārāk sen izlasīju vecu, Paulam Raudsepam piedēvētu fragmentu, kur cilvēks spriež par IIN aprēķinu un ar piemēriem “pierāda”, ka progresīvajā nodokļu sistēmā indivīds ar algu 5000 eiro mēnesī turpmāk nodokļos samaksās mazāk nekā agrāk. Nekautrēšos no skarbā apzīmējuma – infantilais – aprēķina piemērs man lika iedomāties par šāda raksta noderīgumu. Tas ir, kā rēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un sociālo nodokli (SN) parastam darba ņēmējam. Mikrouzņēmumus un sevišķi specifiskus gadījumus neapskatīšu. Tie, kuri IIN aprēķina algoritmu daudz maz jau zina, var sākt lasīšanu ar sesto piemēru.

 

Ne vienmēr alga līgumā ir summa, kura tiks izmaksāta un no kuras aprēķinās IIN. Var būt dažādas prēmijas, piemaksas, atvaļinājuma naudas, slimības naudas, pabalsti bēru gadījumā, veselības polises utt. Gandrīz viss no tā arī ir apliekams ar IIN. Piemēram, bēru pabalstu līdz 213.43 eiro ar IIN (un SN) neapliek.

Likmes.

  • Standarta sociālā nodokļa likmes darba devējam (DD SN) ir 24.09% un darba ņēmējam (DŅ SN) 11%. Pensionāriem un cietumniekiem likmes ir drusku mazākas, bet tās mēs tagad neapskatīsim.
  • IIN likme līdz 1666.67 eiro mēnesī ir 20%, pēc tam 23%. No 4583.33 mēnesī likme ir 31.4%. Ja nodarbinātais darba vietā nav iesniedzis algas grāmatiņu, viņam 20% vietā piemēro 23%.
  • Neapliekamais minimums – kā nu kuram VIDs to ir noteicis. Likmi piemēro mēnesim. Tā var mainīties reizi pusgadā. Katrs savu var apskatīt EDS vai noskaidrot darba vietā pie algu grāmatveža.
  • Atvieglojums par apgādājamajiem – 200 eiro par apgādājamo.

Vienkāršota formula

Alga uz rokas = apliekamā summa – (apliekamā summa * DŅ SN likme) – ((apliekamā summa – atvieglojums par apgādājamajiem – neapliekamais minimums – (apliekamā summa * DŅ SN likme)) * IIN likme)

Piemērs #1

Cilvēkam ir alga 1000 eiro. Viņš visas dienas ir bijis darbā. Algas grāmatiņu darba devējam nav iesniedzis, ir viens apgādājamais.

Vispirms aprēķina DŅ SN. Tas ir 1000 * 0.11 = 110 eiro.

Ir arī DD SN. To parasti darba ņēmējs nerēķina, jo uz rokas saņemamo summu tas neietekmē. Toties tas ļoti jūtami ietekmē darba devēja kontu. Šajā piemērā 1000 * 0.2409 = 240.90 eiro.

Atvieglojums par vienu apgādājamo būtu 200, bet nav, jo darbinieks nav iesniedzis savu algas grāmatiņu darba devējam. Parasti to dara, ja saņem algu no vairākiem darba devējiem, jo iesniegt to var tikai vienam no tiem.

Ja nav algas grāmatiņas, nav arī neapliekamā minimuma.

IIN sanāk (1000 – 110) * 0.23 = 204.7 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 1000 – 110 – 204.7 = 685.30 eiro. Darba devēja izmaksas būs gandrīz divas reizes lielākas, tas ir, 1000 + 240.9 = 1240.90 eiro.

Piemērs #2

Cilvēkam ir alga 1000 eiro. Viņš visas dienas ir bijis darbā. Algas grāmatiņu darba devējam ir iesniedzis, ir viens apgādājamais. Neapliekamais minimums ir 50 eiro.

DŅ SN un DD SN nemainās, tas ir 1000 * 0.11 = 110 eiro un 1000 * 0.2409 = 240.90 eiro.

IIN sanāk (1000 – 110 – 50 – 200) * 0.2 = 128 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 1000 – 110 – 128 = 762 eiro. Darba devēja izmaksas nemainās un paliek 1000 + 240.9 = 1240.90 eiro.

Secinājums: algas grāmatiņas neiesniegšana iepriekšējā piemērā izmaksājusi 76.70 eiro.

Piemērs #3

Cilvēkam ir alga 1000 eiro. Viņš visas dienas ir bijis darbā. Algas grāmatiņu darba devējam ir iesniedzis, apgādājamo nav. Neapliekamais minimums ir 50 eiro.

DŅ SN un DD SN nemainās, tas ir 1000 * 0.11 = 110 eiro un 1000 * 0.2409 = 240.90 eiro.

IIN sanāk (1000 – 110 – 50) * 0.2 = 168 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 1000 – 110 – 168 = 722 eiro. Darba devēja izmaksas nemainās un paliek 1000 + 240.9 = 1240.90 eiro.

Secinājums: viens apgādājamais (parasti) nozīmē 40 eiro uz rokas.

Piemērs #4

Cilvēkam ir alga 1000 eiro. Mēnesī bijušas 20 darbdienas, 5 no tām (secīgi) viņš noslimojis (A lapa). Algas grāmatiņu darba devējam ir iesniedzis, ir viens apgādājamais. Neapliekamais minimums ir 50 eiro.

Parastā gadījumā algu rēķina proporcionāli nostrādātajām dienām. Šoreiz viņam alga būs 1000 / 20 * (20 – 5) = 750 eiro.

Slimības naudu rēķinot, jāņem vērā darbinieka dienas vidējā izpeļņa. Tās aprēķins ir diezgan sarežģīts, tāpēc pieņemsim, ka vidējā dienas izpeļņa šajā gadījumā ir 1000 / 20 = 50 eiro dienā.

Pirmo slimības dienu darba devējs neapmaksā. Otro un trešo – 75% apmērā no vidējās izpeļņas, ceturto – desmito: 80% apmērā.

Šajā gadījumā slimības nauda ir 2 * 50 * 0.75 + 2 * 50 * 0.8 = 75 + 80 = 155 eiro.

Apliekamā summa būs 750 + 155 = 905 eiro.

DŅ SN un DD SN: 905 * 0.11 = 99.55 eiro un 905 * 0.2409 = 218.01 eiro.

IIN sanāk (905 – 99.55 – 200 – 50) * 0.2 = 111.09 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 905 – 99.55 – 111.09 = 694.36 eiro. Darba devēja izmaksa būs 905 + 218.01 = 1123.01 eiro.

Secinājums: piecu dienu slimošana darbiniekam uz rokas izmaksājusi 67.64 eiro.

Piemērs #5

Cilvēkam ir alga 2000 eiro. Viņš visas dienas ir bijis darbā. Algas grāmatiņu darba devējam ir iesniedzis, ir viens apgādājamais. Neapliekamais minimums ir 0 eiro.

DŅ SN un DD SN: 2000 * 0.11 = 220 eiro un 2000 * 0.2409 = 481.80 eiro.

Pirmā soļa IIN sanāk (1666.67 – 220 – 200) * 0.2 = 249.33 eiro.

Otrā soļa IIN: (2000 – 1666.67) * 0.23 = 76.67 eiro.

IIN kopā: 249.33 + 76.67 = 326 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 2000 – 220 – 326 = 1454 eiro. Darba devēja izmaksas: 2000 + 481.8 = 2481.80 eiro.

Piemērs #6 jeb kāpēc par šo sistēmu grūti izteikties pieklājīgiem vārdiem

Cilvēkam ir alga 10000 eiro (nedomājiet, ka tas ir nereāli daudz). Viņš tiek atbrīvots un saņem kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kurā viņš nav bijis jau gadu. Mazliet vienkāršojot, tie būs vēl 10000 eiro. Kopā apliekamie ienākumi 20000 eiro. Viņš visas dienas ir bijis darbā. Algas grāmatiņu darba devējam ir iesniedzis, ir viens apgādājamais. Neapliekamais minimums ir 0 eiro.

DŅ SN un DD SN: 20000 * 0.11 = 2200 eiro un 20000 * 0.2409 = 4818 eiro.

Pirmā soļa IIN sanāk (1666.67 – 2220 – 200) * 0.2 = … nē, ne jau -733.33 eiro. Tas ir 0, jo sociālais nodoklis + atvieglojums par bērniem ir lielāks par 1666.67. Piemēro tikai 1666.67.

Otrā soļa IIN. Apliekamā summa būs 4583.33 – 1666.67 = 2916.66. Šo summu 2916.66 sareizina ar likmi 0.23 un no tās atņem sociālā nodokļa + atvieglojumu pārpalikumu, pareizinātu ar 0.2. Sanāk 2916.66 * 0.23 – (2200 + 200 – 1666.67) * 0.2 = 670.83 – 146.67 = 524.16. Ievērojāt aprēķina algoritma maiņu? Kad pats ar to saskāros pirmo reizi, nespēju noticēt savām acīm. Pamatojums: VID metodiskā materiāla 3. piemērs.

Trešā soļa IIN: (20000 – 4583.33) * 0.314 = 4840.83 eiro.

IIN kopā: 0 + 524.16 + 4840.83 = 5364.99 eiro.

Uz rokas darbinieks saņems 20000 – 2200 – 5364.99 = 12435.01 eiro. Darba devēja izmaksas: 20000 + 4818 = 24818 eiro. Starp citu, ja paņem swedbank kalkulatoru, rezultāts atšķiras. Es nezinu, kāpēc viņi pēc 4583.33 DŅ SN aprēķina ar likmi 0.5%. Neesmu redzējis, ka vēl kāds tā darītu. Savukārt aprekinat.lv kalkulatorā ir vēl cits rezultāts. Arī kalkulatori.lv piedāvā savu no visiem atšķirīgo versiju.

Secinājums: ne velti vid.lv (nejaukt ar valsts ieņēmumu dienestu) autors Rolands Celmiņš savulaik rakstīja, ka nodokļu kalkulatoru 2018. gadam neveidos.