Senā Rīga – Herdera laukums

Herdera laukums atrodas blakus ieejai Doma baznīcā. Līdz 1864. gadam tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu. Tagadējā izskatā un lielumā laukumu izveidoja 19. gs. beigās, kad nojauca apbūvi. 1864. gadā laukumā uzstādīja J. G. Herdera pieminekli un laukumu pārdēvēja par Herdera laukumu.

Vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām, ir Doma baznīca. Gan pirmā pasaules kara laikā, gan uzreiz pēc otrā pasaules kara monuments Herderam tika aizvākts, tāpēc tā atrašanās vieta var būt ar nelielu nobīdi.

Herdera laukums pirms 1868. gada. Avots http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17061/
Herdera laukums 2017. gadā.
Herdera laukums 1870. gadā. Avots http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17060/
Herdera lukums 2017. gadā.

Pulkveža Brieža iela 17a

Ja, ejot pa Pulkveža Brieža ielu, palūkojas iekšpagalmos, tad var pamanīt šādu te mūra fragmentu ar grūti saburtojamu uzrakstu. Vismaz man tas neizdevās, bet es arī neesmu diez ko spēcīgs vācu valodā.

Vai šis mūris tur ilgi ir bijis, tikai neesmu to agrāk ievērojis? Ķēros pie izpētes.

Google maps 2014. gada attēlā redzams, ka mūra vietā atrodas ēka. Precīzi to saskatīt nevar, bet nešķiet, ka tā būtu sevišķi sliktā stāvoklī.

Bing maps var redzēt, ka ēka bijusi vienstāva. Tātad mūra fragments palicis no tās. Droši vien tā bijusi noliktava.

Rīgas pilsētas būvvaldes lapā var atrast paziņojumu par publisko apspriešanu adresē Pulkveža Brieža iela 17a. 2014. gads jau ir sen garām, bet pievienotajā planšetē var labi apskatīt vienstāva ēku, kā arī jaunās ieceres attēlu.

Zaļās vārnas meklējumi IV

Zaļo vārnu man līdz šim bija sanācis meklēt trīs reizes.

Pirmā no tām bija 2012. gadā un bija pilnīgi neveiksmīga.

Otrreiz izmēģinājām laimi 2014. gadā. Bijām rūpīgāk sagatavojušies, apzinot iespējamās zaļās vārnas uzturēšanās vietas. Mums veicās un pamanījām trīs putnus. No tās reizes ielāgojām, ka visvienkāršāk zaļās vārnas ir pamanīt uz vadiem.

Trešajā reizē 2016. gadā piedalījāmies būru apsekošanā, par ko jau rakstīju.

Ceturtā reize pienāca tagad – 2017. gada jūlijā. Kopā ar dzīvesbiedreni cerējām ieraudzīt un puslīdz saprātīgā kvalitātē beidzot nofotografēt zaļo vārnu un varbūt beidzot ieraudzīt arī pieaugušu pupuķi.

Apmeklējām vietas, kur zaļo vārnu bijām redzējuši agrākos gados. Būrus likām mierā, koncentrējāmies uz vadiem. Izstaigājām visu, bet nevienu zaļo vārnu nepamanījām. Šo to citu gan, bet neko sevišķi retu.

Brūnā čakste
Bezdelīgas
Akmeņčakstīte
Pelēkais mušķērājs

Tik viegli padoties negribējām un braucām tuvāk apdzīvotām vietām, kur agrāk nebijām zaļo vārnu sastapuši. Pabraukājām apkārt, pastaigājām, pētījām vadus, bet joprojām nekā. Mazliet saskumuši, izlēmām braukt prom. Ievadījām waze galapunktu un drīz secinājām, ka tās izvēlētais maršruts cauri mežam mūsu spēkratam varētu būt pārāk ekstrēmāls, tāpēc devāmies prom ar līkumu. Labi, ka tā, jo uz vada pamanījām zaļo vārnu! It kā ļoti spilgts putns, bet uz bērzu lapu fona diezgan grūti pamanāms.

Sākotnēji mēģinājām bildēt no automašīnas, jo putni no auto baidās mazāk nekā no kājāmgājējiem. Pie pirmajiem kadriem tiku, bet prieki bija īsi. Atlidoja žagata un zaļo vārnu mērķtiecīgi dzina prom. Tā nemaz nemēģināja pretoties un aizlaidās.

Zaļā vārna
Žagata aizdzen zaļo vārnu

Vēlāk izkāpām no auto un pastaigājām pa apkārtni ar cerību zaļo vārnu ieraudzīt vēlreiz. Mums laimējās un viņa drīz vien atgriezās atpakaļ uz tā paša vada. Tikai prieki bija vēl īsāki, jo garām pa ceļu brauca busiņš un putns atkal aizlaidās. Meklējām vēl un pēc minūtēm desmit pamanīju viņu sēžam priedes zarā.

Zaļā vārna

Ilgi viņa tur neuzkavējās. Varbūt šķitām viņai pārāk aizdomīgi, kaut arī bijām tālu. Devāmies prom, pa ceļam iztrūcinājām šo putnu vēl vienu reizi, paši viņu laicīgi nepamanot, un tas arī viss. Negribējās viņu traucēt vēl vairāk.

Nesaskatījām, vai šim putnam vispār ir gredzens. Noteikti, ka bija, bet kājiņas putnam ir tik īsas, ka nevar tā saskatīt. Skaidrs, ka jaunu vietu atklājuši neesam, jo netālu ievērojām izliktu būri. Ieziņojām arī dabasdatos. Pupuķis paliks citai reizei.

Senā Rīga – Jēkaba baznīca

Jēkaba baznīca 1900.-1910., attēls no http://zudusilatvija.lv/objects/object/11913/

Svētā Jēkaba baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1225. gadā. Baznīcas tornis vairākkārt pārbūvēts, pēdējo reizi 1756. gadā. Baznīca bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams, patlaban tā ir katoļu pārvaldībā. Pilns tās nosaukums ir Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle.

Šo izskatīgo baznīcu ir sarežģīti nofotografēt, jo tai apkārt ir blīva apbūve. Doma baznīcai blakus ir Doma laukums, arī Pētera baznīcai apkārt ir diezgan daudz vietas kur atkāpties, bet Jēkaba baznīcai ir tikai daži punkti, no kuriem to var kaut cik nobildēt. Senajā attēlā redzamais baznīcas kopskats bez papildus attēla apstrādes mūsdienās nav atkārtojams. Interesanti, ka jau tajos laikos bija gana blīva apbūve, tāpēc man ir aizdomas, ka krietni pastrādājusi mākslinieka roka. Bet lai nu tā būtu.

Pati Jēkaba baznīca praktiski nav mainījusies. Par ēkām pa labi no baznīcas rakstīju mazliet agrāk. Apbūvi pa kreisi atpazīt grūti, bet baznīcai tuvāk esošā vienstāva ēka ir nojaukta.

Bijusi leģenda, ka baznīcas zvans zvanot katru reizi, kad tam garām ejot neuzticīga sieva.

Ierakstu izlase #41

Pēdējo trīs nedēļu latvisko blogu u.mazliet c. ierakstu izlase.

 

Jānis Bergs norāda, ka ASV ir daudz mazāk “zīmodziņu licēju” jeb formālo, kontrolējošo profesiju. Tas ir, Latvijā ir salīdzinoši ļoti daudz dažādu ierobežojošu noteikumu, kurus kāds kontrolē. Tas pats attiecas uz dažādām sertifikācijām utml. Bet šo profesiju pārstāvji neko neražo, tikai iekasē naudu no citiem.
https://bergsblogo.com/2017/06/27/par-digitalo-identitati-un-sarkanajiem-un-zalajiem-zimodziniem/

Austra vieglītēm uzjautrinoši aprakstījusi savu ceļojumu Islandē.
https://oysternotes.wordpress.com/2017/06/29/100-ways-to-die-in-iceland/

Pie Ritvara var aplūkot 1936. gada Rīgas iedalījumu apkaimēs. Man gribētos, lai mūsdienu iedalījums būtu daudz tuvāks vēsturiskajam. Jo patlaban tas ir ar vēsturiskiem nosaukumiem, bet robežas izdomāta no jauna. Tas nav konsekventi.
https://ritvars.wordpress.com/2017/06/25/teika-un-teikas-apkaime/

Toms Kreicbergs iepazīstina ar INDEXO projektu. Tas ir alternatīvs risinājums banku otrajam pensiju līmenim. Kāpēc tāds nepieciešams? Jo bankas par otrā pensiju līmeņa apkalpošanu ņem milzīgu komisijas maksu. Īsti jau nav kur likties, jo 2. pensiju līmenis ir obligāts, bet alternatīvu nav. Vai, pareizāk sakot, līdz šim nebija. INDEXO skaidri definē, cik lielu (mazu) komisiju viņi par to ņems.
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/07/04/skalipretnejedzibam/

Viktors Birze pastāsta par politisko situāciju Liepājā pēc pašvaldību vēlēšanām.
http://viktorsbirze.blogspot.com/2017/06/vissliktaka-izvele.html

Pie Ikara aplūkojamas bildes no Lietuvas Ignalinas un tās strādnieku pilsētiņas pēc atomelektrostacijas slēgšanas. Ir arī apraksts.
http://www.photoriga.com/2017/06/ka-sodien-izskatas-ignalinas.html

Pie Valkīras var palasīt par Tatriem Slovākijas pusē.
https://valkiira.wordpress.com/2017/06/20/pieskarties-bezgalibai-piecas-dienas-slovakijas-tatros-un-nacionalajos-parkos/

 

Bez kanalizācijas nav civilizācijas

Tu, cilvēks, staigā pa galīgu Rīgas nomali – Mārkalnes ielu pie Ķīšezera un uzej kaut ko tādu. Vai nav jauki?

Netālu dzīvo šādi dusmīga paskata skaistuļi.

Dižknābis

Par lielo gauru neesmu drošs, vai tā tur dzīvo, vai tikai viesojas, bet putns ļoti izplatīts. Ja nu vienīgi – nemaz tik bieži negadās lielo gauru redzēt izkāpušu no ūdens.

Lielā gaura