Grāmata – Dievs 9.0

Kad izlasīju Didža Kukaiņa atsauksmi par šo grāmatu, mani tā ļoti ieinteresēja. Tikko biju izlasījis Beka un Kauena “Spiral Dynamics” un man ne īpaši patika, cik gari un sarežģīti tajā pasniegta spirālveida dinamikas teorija. Vēl mani ļoti interesēja, kā spirālveida dinamikas jēdzienus labāk iztulkot latviski. Pateicoties Zvaigzne ABC, man radās iespēja iepazīties ar “Dievs 9.0” tuvāk.

300x0_dievs_9.0_vaks

Par ko ir grāmata?

Grāmatā “Dievs 9.0” sniegts īss apziņas pakāpju teorijas pārskats. Katrs no apziņas līmeņiem tiek iztirzāts sīkāk ar Svēto rakstu palīdzību. Īsi tiek pieminētas garīgās attīstības līnijas, kuras mēģināts savilkt kopā ar apziņas līmeņiem. Tālāk lasītājs tiek iepazīstināts ar meditatīviem apziņas stāvokļiem. Aprakstītas trīs Dieva sejas. Visbeidzot tiek aprakstīts autoru skatījums uz apziņas pakāpju pārstāvju savstarpējo mijiedarbību un baznīcas nākotni.

Kā jau minēju, visvairāk mani interesēja, kā aprakstīta spirālveida dinamikas teorija. Tā raksturo, (nevis ko) cilvēki domā, turklāt neko nevēstī par Dievu.

Grāmatas ievadā (12. lpp.) tiek apgalvots, ka Greivss savos pētījumos esot konstatējis, ka dažādos līmeņos mainās priekšstati par Dievu. Ļoti gribēju redzēt atsauksmi, bet tās tur nav. Iespējams, Greivss neko vairāk par šo frāzi tā arī nav pateicis, vai arī tas bijis citā kontekstā vai pieļāvuma formā. Par to liek domāt teikums turpat tālāk (12. lpp.) “Līdz šim neviens teologs Greivsa pakāpju modeli nav pielāgojis Baznīcai un garīgumam.” Ja Greivss būtu jau šo lietu pētījis, tad teologiem nemaz nebūtu bijis jāķeras pie darba, vai ne?

Kopumā grāmatā ir daudz atsauču. Attiecībā uz Svētajiem rakstiem, šķiet, ir sasniegta absolūta precizitāte. Toties citur to vietām trūkst. Bija vēl pāris vietas bez jau minētās, par kurām šaubījos – vai tad nu tiešām Klērs Greivss tā ir teicis, bet bez atsauces neko pārbaudīt nevar.

Katrā līmeņa raksturojumā tiek sniegta īsa dažādu aspektu apcere. Tiek raksturots apskatāmā līmeņa pārstāvis kā cilvēks, sabiedrība kopumā, Dievs jeb priekšstats par to, Jēzus un Ticība.

Ar Jēzu tas vietām sanāk diezgan savdabīgi. Ir atrasti citāti no Bībeles, lai parādītu, ka, lūk, Jēzus taču arī bijis tāds pats kā šī līmeņa pārstāvji. Piemēram, sarkanais līmenis (cilvēks uzskata, ka galvenais dzīvē ir būt stiprākajam). Dieva izpratne šajā līmenī esot karojošs Dievs. Tad, lūk, Jēzus taču ņēma pletni rokās un padzina tirgotājus no tempļa (Jņ 2:13-17)! Interesanta interpretācija, bet, ņemot vērā citu citātu hronoloģiju, tie diez ko nesakrīt ar spirālveida dinamikas teorijas noteikto līmeņu pārejas secību. Līmeņi mainās nevis nejauši, bet gan noteiktā secībā: pēc zaļā tikai dzeltenais vai oranžais utt.

Lasot par augstākiem līmeņiem, patīkami izbrīnīja autoru piedāvātās Dieva un Jēzus interpretācijas. No baznīcā pazīstamā Dieva un Jēzus jēdzieniem mēs nonākam pie pārsteidzošām, bet loģiskām konstrukcijām “Dievs ir manī”, “Es un Dievs esam viens un tas pats” u.c. To lasot, man vairs nebija svarīgi, cik (ne-)precīzi interpretēta spirālveida dinamikas teorija. Grūti nepiekrist, ka baznīca pamatā atrodas zilajā līmenī, kā dēļ tā zaudē pievilcību to acīs, kuru pasaules uzskats kļuvis citādāks, komplicētāks. Grāmatas autori norāda, ka garīgā attīstība (pāreja uz augstāku spirālveida dinamikas teorijas līmeni) rada grūti atrisināmu konfliktu ar baznīcu. Bet kam tas vajadzīgs? Kurš no tā ir ieguvējs?

Oranžā līmeņa cilvēkiem Dievs vairs neatrodas baznīcā un nav personisks. Zaļā līmeņa cilvēkiem viņš ir mīlestība, visu cilvēku draugs un žēlsirdīgais, mātišķais Dievs. Kamēr tirkīza līmenī Dievs ir daļa no tevis un tu esi Dievs. Ja kristīgā baznīca spētu akceptēt šādu attieksmi pret Dievu un veicinātu to, kristietība (un visa kristīgā pasaule) piedzīvotu savu renesansi.

Interesants ir meditācijas stāvokļu (grāmatā – mistiskās iegremdēšanas stāvokļu) apraksts. Tam gan nav lielas saistības ar apziņas līmeņiem, tomēr rāda, uz ko iespējams tiekties meditācijas procesā.

Aprakstītas trīs Dieva sejas, kas būtībā ir trīs Dieva uztveres veidi; Dievs trešajā, otrajā un pirmajā personā. Un to raksta kristieši!

Visbeidzot autori norāda, ka kristīgajai baznīcai jau sen ir pienācis laiks iznākt no sava zilā līmeņa un piedāvāt savu vēsti arī citu līmeņu cilvēkiem viņiem pieņemamā veidā. Viņi pauž uzskatu, ka visām reliģijām būtu jātuvojas nevis jākaro vienai pret otru. Būtībā tā ir revolūcija kristīgajā baznīcā. Ja šis aicinājums piepildītos, tā būtu patiesa Labā vēsts.

 

Spirālveida dinamikas teorijas interpretācija

Ļoti bieži tiek pieminēts Kens Vilbers un uz viņa darbiem ir ļoti daudz atsauču. Pēc grāmatas izlasīšanas man radās aizdomas, ka autori varētu būt apguvuši spirālveida dinamikas teoriju no kādas vienkāršotas Vilbera teorijas interpretācijas nevis Beka, Kauena vai Greivsa grāmatām. Jo lietotā teorijas interpretācija ir visai savdabīga, lai neteiktu vairāk.

Jēdziens “apziņas pakāpe” nav ņemts no spirālveida dinamikas teorijas. Saprotu, ka jēdziens vMEME ir pārāk nesaprotams un grūti lietojams, bet “apziņas pakāpe” tomēr nav gluži tas pats, kas ģenētisku un/vai kulturālu vērtību kopa. Bet labi, lai tā būtu.

Ne Greivss, ne Spiral Dynamics autori Beks un Kauens teorijas līmeņus neapzīmēja ar skaitļiem. Viņi nevēlējās, lai cilvēki tos sāktu uztvert kā labāks-sliktāks. Tāpēc Greivss līmeņus apzīmēja ar burtu savienojumu, piemēram, E-R, bet Beks un Kauens tos apzīmēja ar krāsām. “Dievs 9.0” autori šo pieeju nerespektē. “9.0” grāmatas nosaukumā apzīmē augstākā līmeņa kārtas numuru. Vēl vairāk, tas tiek pielīdzināts operētājsistēmas devītajai versijai.

Šķiet, ka teologiem ir pavāja izpratne par programmatūras izstrādi (vai spirālveida dinamikas teoriju), jo nemēdz būt tā, ka programmu versijas 1.0, 2.0 un 3.0 ir vienlīdz labas versijām 7.0, 8.0 un 9.0. Turklāt nav iespējams strādāt operētājsistēmām 4.0 un 5.0 vienlaicīgi, kādai no tām nedaudz dominējot. Ir pazaudēts Greivsa teorijas princips, ka visi zemākie līmeņi joprojām ir mūsos pašos. Kopumā tā nav kritiska neprecizitāte, tomēr, manuprāt, gana nozīmīga.

Noteikt indivīda piederību noteiktam līmenim ir praktiski ļoti sarežģīts uzdevums, jo jāsaprot, kāpēc cilvēks domā un rīkojas tā, kā viņš to dara. Turklāt dažādos jautājumos viņš var būt atšķirīgos līmeņos, kuri turklāt parasti pārklājas viens ar otru. Savukārt grāmatas autori drošu roku dažādus slavenus cilvēkus un viņu sasniegumus klasificē pa apziņas pakāpēm.

Piemēram, Sokrats un Aristotelis esot attīstījuši oranžā pakāpes saprātīgo domāšanu. Kolizejs ar Panteonu esot oranžās pakāpes meistardarbi. Pieņemsim, ka autoriem tiešām ir pamats tā domāt. Dažas lappuses iepriekš viņi raksta, ka oranžās krāsas apziņa esot parādījusies aptuveni pirms 300 gadiem vai, autoruprāt, Eiropā 15./16. gs. mijā. Nav grūti sameklēt, ka Sokrāts dzimis 469.g.p.m.ē., Aristotelis – 384.g.p.m.ē. Kolizejs pabeigts 80. gadā, Panteons – 126. gadā.

Kopumā dīvainību attiecībā uz spirālveida dinamikas teoriju ir diezgan daudz, bet, manuprāt, nav vērts tās visas uzskaitīt.

Pēc izlasīšanas man radās iespaids, ka tā vietā, lai savus secinājumus un darbu bāzētu uz līmeņu pamata atšķirībām pasaules uztverē, grāmatas autori ir balstījušies uz katra līmeņa ārējo īpašību raksturojumu. It kā runa par to pašu, bet starpība liela, jo indivīdu ārējās izpausmes mēdz maldināt. Tās nepasaka KĀ cilvēks domā.

 

Kopsavilkums

Neskatoties uz saviem trūkumiem, grāmata nav slikta. Tās galvenais vēstījums ir par kristīgās baznīcas nākotni, par nepieciešamību tai mainīties līdzi citiem cilvēkiem saskaņā ar spirālveida dinamikas teoriju.

Grāmata ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri savā ticībā sastapušies ar šķēršļiem. Tiem, kuriem gribētos ticēt stiprāk, bet dažādu iemeslu dēļ tas vairs neliekas iespējams.

Ja lasītājam ir vēlme apgūt spirālveida dinamikas teoriju dziļāk, tad šī grāmata nav ieteicama. Labāk ķerties pie angliskajām Spiral Dynamics vai The Never Ending Quest.

Jaunā Eiropas Savienība

Uzzinot par Brexit, biju samērā priecīgs. Jo, nu tad beidzot ES birokrāti būs spiesti saprast, ka līdzšinējais virziens uz Eiropas Savienotajām Valstīm (ESV) jāaptur un jāpārskata. Tagad vairs tik priecīgs neesmu. Jo nebiju gaidījis tāda apmēra ES birokrātu ietiepību, iedomību un tuvredzību. Par ko liecina vēlme pēc iespējas izmest UK no ES? Par sakāpinātām emocijām un aizvainojumu? Iespējams. Bet varbūt tomēr vairāk dominē vēlme izveidot ESV cik ātri vien iespējams?

Capture

Līdzšinējie ES birokrātu izteikumi pret demokrātiju un nacionālismu parāda viņu neiecietību pret citādi domājošajiem. Vai ar tādiem var būvēt kopīgu nākotni? Varbūt, bet tas ir ļoti grūti. Un kāpēc tas būtu vajadzīgs? Vai, atbrīvojoties no smagas nastas, nevarētu soļot ātrāk?

Demokrātiski un / vai nacionāli domājošu cilvēku Eiropā ir pārāk daudz, lai viņus atļautos neņemt vērā. Domāt, ka viņi “pāraugs”, ir naivisms, muļķība un nevēlēšanās pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir šobrīd.

No anti-demokrātu un anti-nacionālistu valdīšanas ir jāatbrīvojas. Viņus nav vērts ne klausīt, ne cienīt. Lai viņi pārvalda paši sevi, kā nu mācēdami.

Ja nekā nav iespējams no ES birokrātiem tikt vaļā, tad, neizstājoties no ES (jo to vienmēr var paspēt), jāveic darbi jaunas, nacionālu un demokrātisku valstu savienības dibināšanai. Būtu jāpārskata esošās ES funkcijas, liekās jāatmet, noderīgās jāpatur. Ja līdz tam ES birokrāti neattapsies, būtu jādibina jaunā nacionālā un demokrātiskā Eiropas Savienība. Pēc tam jaunās savienības dalībvalstis varētu kopīgi pamest veco Eiropas Savienību.

Mums nav nekāda pienākuma būt pateicību parādā esošajai Eiropas Savienībai. Tas ir tieši tāpat kā mainīt dzīvokli vai mainīt darbu. Savā ziņā emocionāli, bet nepieciešami.

Don Beck, Christopher Cowan – Spiral Dynamics

Kena Vilbera Visaptverošajā teorijā apmēram divās lappusēs ir pastāstīts par memu teoriju. Ļoti īsi, ļoti koncentrēti un mazliet nesaprotami. Mēģināju internetā sameklēt par šo teoriju ko vairāk un biju pārsteigts, ka neko daudz vairāk neatradu. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tobrīd nezināju teorijas komplicēto vēsturi un līdz ar to citus tās nosaukumus. Pēc diezgan cītīgiem izrakumiem tīmeklī tiku pie grāmatas Spiral Dynamics: mastering values, leadership, and change.

Spiral Dynamics by Beck, Cowan

Spiral Dynamics ir par Klēra Greivsa radīto pasaules uztveres veidu teoriju, plašāks apraksts šeit. To mēdz saukt par gravesian theory, krāsu teoriju, spiral dynamics u.c. Par memu teoriju to nemēdz saukt. Pašam Greivsam ar memiem nekāda tieša sakara nav, tas ir Beka un Kouena darba papildinājums, iedvesmojoties no Ričarda Dokinsa un citiem.

Grāmata Greivsa idejas dēļ sākotnēji likās ļoti interesanta. Bieži vien izlasīju kādu lappusi un noliku grāmatu malā, lai apdomātos. Jo šī teorija deva iespēju izskaidrot ļoti daudz ko no pasaulē notiekošā. Kāpēc Tramps ASV ir tik populārs? Kas tieši mainījies Latvijas sabiedrībā pēc okupācijas gadiem? Kāpēc bēgļmīļi, feministes un citi “liberāļi” tik neganti cepjas pret nacionālistiem? Kāpēc islams Eiropā “nāk un uzvar”? Un kur tam visam ir risinājums? Nereti brīžos, kad šķita, ka teorija jau ir skaidra, parādījās vēl kas jauns un interesants.

Tā kā angļu valodā lasu palēni un negribēju palaist garām nevienu būtisku detaļu, drīz vien grāmatas esejiskais stils sāka kaitināt. Man šķita, ka pašu teorijas būtību var izskaidrot samērā īsi un vienkārši, bet tas nepavisam nav bijis grāmatas autoru mērķis.

Liels grāmatas mīnuss ir atsauču trūkums. Nav saprotams, kur beidzas Greivsa teorija un kur sākas Beka un Kouena papildinājumi. Tādēļ būtībā tā ir nevis zinātnisks pētījums, bet gan strukturēta eseja. Tiek aprakstīti līmeņu iekšējie stāvokļi, starpstāvokļi, varbūt brīžiem pat mazliet par daudz. Valoda ir drīzāk vispārinoša nekā konkrēta, kas veicina risku palēnām iestūrēt miega ostā, īpaši garlaicīgākās nodaļās. Ne velti es šo grāmatu lasīju ilgāk nekā pusgadu. Tā varēja būt gan konkrētāka, gan koncentrētāka. Nedaudzie Greivsa citāti tajā ir īsi un ļoti informatīvi. Tad kas būtībā ir pārējais grāmatas saturs? Pati Greivsa teorija vai tikai lirisks Beka un Kouena apcerējums par to?

No R. Dokinsa un citiem aizgūtais memu jēdziens grāmatu ievērojami sarežģī. Autori nesniedz vienkārši saprotamu memu vērtības kopas definīciju. Faktiski tas apzīmē indivīda pasaules uzskata grupu, bet nekur tas tā netiek definēts. Kad pēc ~2/3 grāmatas izlasīšanas gribēju kādam izstāstīt, ko esmu uzzinājis, es apstājos pret nespēju definēt saviem vārdiem grāmatā ļoti bieži lietoto jēdzienu vMEME. Lielāka skaidrība radās, kad atradu papildus informāciju internetā. Tas, manuprāt, nav normāli un ir nopietns grāmatas trūkums.

Krietna daļa grāmatas veltīta dažādu līmeņu vadības teorijai. Mērķauditorija – lielu uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti. Arī tur būtu gribējies redzēt vairāk konkrētības. Fiziski nodaļas par vadību atrodas grāmatas vidū. Ja kādu interesē spirālveida dinamikas teorija, bet uzņēmumu vadība ne īpaši, ieteiktu attiecīgās nodaļas lasīt pēdējās vai pat pilnībā izlaist.

Starp citu, šajā 1996. gada grāmatā tiek pieminēta arī Klintones kundze un Donalds Tramps. Klintones pasaules uztverē dominē zaļā krāsa ar klāt esošu oranžo. Tramps esot oranžās krāsas pasaules uzskatu pārstāvis.

Tomēr par spīti saviem mīnusiem šī grāmata kvalitatīvi un pat pārāk izvērsti izskaidro spirālveida dinamikas teoriju. Grāmatā pēc izlasīšanas var viegli orientēties un atkal atrast sevi interesējošās lietas.

Spirālveida dinamikas teorija

“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus.

Spirālveida dinamika, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/
Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/

Precizitātei nedaudz vēstures

“Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem:

  • kāpēc cilvēki ir dažādi?
  • kāpēc daži cilvēki mainās, bet citi nē?
  • kā cilvēka prāts reaģē uz pasauli, kura kļūst aizvien sarežģītāka?

Greivss augstu novērtēja Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu, bet uzskatīja, ka tā nedod gana plašu skatījumu un neizskaidro tās rašanās pamatus. Doktors Greivss novēroja, ka cilvēku problēmas mēdz kļūt tik sarežģītas, ka viņi tās nespēj izskaidrot savā prātā esošajā pasaules uzbūves modelī. Prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu saprast un atrisināt jaunās problēmas.

Klērs Greivss saviem pētījumiem veltīja vairāk nekā 20 gadus. Iegūtie rezultāti tika publicēti zinātniskos rakstos, prezentēti lekcijās un semināros. Pats Abrahams Maslovs atzina Greivsa izstrādāto modeli par pārāku nekā paša radīto. Tomēr teoriju noslēdzošs gala darbs tā arī netika pabeigts autora nāves dēļ. Šī iemesla dēļ viņa teorija ir salīdzinoši maz zināma.

Divi no viņa studentiem Kristofers Kauens (Christopher C. Cowan) un Dons Beks (Don Edward Beck) turpināja attīstīt Greivsa modeli un nosauca to par spirālveida dinamiku (Spiral Dynamics). Viņu teorija kļuva daudz populārāka pēc tam, kad to savos darbos iekļāva Kens Vilbers.

Kādēļ to visu vajadzēja pieminēt? Šī sarežģītā vēsture radījusi ļoti nepatīkamu situāciju, ka mūsdienās, sastopoties ar “krāsu teoriju”, “spirālveida dinamiku”, “attīstošos ciklisko eksistences līmeņu teoriju (Emergent Cyclical Levels of Existence Theory)”, “Greivsa teoriju” vai “integrālo teoriju”, nav īsti skaidrs, kas ar to domāts. Kurā brīdī beidzas Greivsa oriģinālā teorija un sākas Beka un Kauena ieguldījums? Ko pievienojis vai varbūt atmetis Kens Vilbers? Ja to pārstāsta vēl kāds autors, tad kuru interpretāciju viņš ir lietojis un vai tiešām neko nav pielicis no sevis klāt vai izmetis laukā? Pats pieturos pie Don Beck, Christopher Cowan grāmatā “Spiral Dynamics” rakstītā.

 

Spirālveida dinamika

Spirālveida dinamikas būtība izsakāma īsi un vienkārši.

Katrā pieauguša cilvēka eksistences posmā tiek meklēts savs svētais grāls, veids, kādā dzīvot. Savā pirmajā līmenī viņa uzdevums ir automātiska fizioloģisku vajadzību apmierināšana. Otrajā līmenī viņš meklē drošu veidu, kā dzīvot. Tam secīgi seko varoņa statusa, varas un slavas, galīga miera, materiālas labklājības, sirsnīgu attiecību, pašcieņas un miera neizprotamajā pasaulē meklējumi. Un, kad viņš sapratīs, ka arī pēdējo mērķi nevar sasniegt, viņš savus meklējumus turpinās devītajā līmenī.

Katra uzdevuma sākumā viņš tic, ka atradīs savas eksistences iemeslu. Bet par pārsteigumu un samulsumu sev pašam, viņš saprot, ka viņa eksistences iemesls nav tas, kuru viņš nācis meklēt. Katrs sasniegtais līmenis viņu atstāj samulsušu un apjukušu. Viņš atrisina vienu uzdevumu kopu, lai atrastu jaunus uzdevumus. Viņa meklējumi nekad nebeidzas.

Klērs Greivss

Spirālveida dinamikas līmeņi raksturo kā cilvēks domā un pieņem lēmumus, nevis kam viņš tic vai kādas ir viņa vērtības. Parasti izdala 8-9 līmeņus. Uzreiz vēlos piebilst, ka tīrā veidā šie tipi sastopami reti.

 

Smilškrāsas līmenis (Beka un Kauena versijā BEIGE, Greivsa kods A-N, individuāls, uz sevi vērsts līmenis)

Fiziska izdzīvošana

Indivīds šajā līmenī liek lietā visas savas prasmes, lai izdzīvotu. Galvenās prioritātes ir ēst, dzert, sasildīties un drošība. Var apvienoties nelielās grupās, lai palielinātu izdzīvošanas izredzes.

Tipiski šī līmeņa piemēri ir zīdaiņi, ar Alcheimera slimību smagā stadijā sirgstošie. Vidusmēra cilvēks šajā līmenī var nonākt pēc katastrofas. Ja dzīves apstākļi attiecīgajā brīdī kļūst tādi, ka visiem spēkiem jārīkojas, lai saglabātu savu fizisko eksistenci, par cilvēces kopējo mīlestību daudz neprātosi.

 

Purpura līmenis (PURPLE, B-O, orientēts uz citiem)

Mistiska pasaules uztvere

Ja ēst un dzert ir atrasts, tad, siltumā sēžot, var mēģināt izskaidrot apkārtējo pasauli. Kādēļ šogad slikta raža? Nu, droši vien labības dievs dusmīgs. Kādēļ vīrs šodien tik īgns? Tāpēc, ka Mežāžiem šodien slikts horoskops. Un tā tālāk, un tā joprojām līdz izskaidrojums tiek rasts praktiski visam.

Šī līmeņa galējs pārstāvis ciena garus un mistiskas zīmes. Viņš ir lojāls savam vadītājam, vecākajiem, senčiem, savai grupai vai klanam. Tiek saglabātas svētvietas, godāti īpaši (nereti mistiski) notikumi. Tiek ievērotas īpašas (t. sk. cilts) tradīcijas. Laiks var tikt uztverts cikliski nevis lineāri.

Parasti šo līmeni attiecina uz seno cilvēku ciltīm. Tas nav nepareizi, bet nevajag uzskatīt, ka šis līmenis ir miris līdz ar aizvēsturiskajiem senčiem. Tas joprojām ir dzīvs un aktuāls. Uz ko tad citu var attiecināt horoskopus, ļaunās acis, lāstus un melnus kaķus? Mistiska pasaules uztvere var šķist iracionāla un muļķīga, bet tā ir ļoti populāra. Turklāt šī pieeja ir ar zināmu pamatu, jo citādi pie zīlniecēm un ekstrasensiem neviens neietu.

Svarīgi, ka purpura līmeņa domāšana ir vērsta “prom no sevis”. Indivīds sevi vairāk uztver kā savas grupas locekli nekā individuālu vienību. Viņš neies cīnīties ar grupas vecākajiem vai pat (pasarg, mistiskais-dies!) gariem par savām individuālajām vērtībām.

 

Sarkanais līmenis (RED, C-P, vērsts uz sevi)

Impulsīva rīcība

Dzīve savas grupas labā nozīmē nereti atsacīšanos no savām personīgajām interesēm. Ja tas jādara kādu mistisku iemeslu dēļ, tad rodas kārdinājums no visa atteikties. Jo ne vienmēr mistika strādā. Vai indivīds, kurš staigā ar veiksmes amuletu, tiešām ir caurmērā veiksmīgāks par to, kuram tāda nav? Eksperimentālā ceļā vai kā citādi sarkanā līmeņa pārstāvis pakāpeniski secina, ka mistiskā pasaule “nedarbojas”.  Pakāpeniska atbrīvošanās no mītiem noved pie agresīva individuālisma. Galvenais esi tu pats un tas, ko tu gribi.

Galējā līmeņa izpratnē pasaule tiek uztverta kā džungļi, pilni ar plēsoņām. Indivīds izraujas no ierobežojumiem, lai apmierinātu savas iekāres. Viņš pieprasa uzmanību un cieņu pret sevi. Indivīds par savu rīcību neizjūt vainu vai nožēlu.

Galvenais grupā (ciemā / valstī / pasaulē) ir tas, kurš ir spēcīgākais. Otrs stiprākais būs otrs galvenais utt. Mītiskie likumi šajā līmenī nedarbojas, savukārt jauniem nav nozīmes, ja indivīds neizjūt ne vainu, ne nožēlu. Bail sarkanā līmeņa pārstāvjiem ir no tiem, kuri spēcīgāki par viņiem.

Tipiskākie piemēri ir dumpīgi pusaudži, feodālās karalistes, sliktie tēli Džeimsa Bonda filmās.

 

Zilais līmenis (BLUE, D-Q, orientēts uz citiem)

Jēgpilna dzīve

Dzīve kara laukā ir ļoti nogurdinoša. Vienmēr nevar būt stiprākais, reizēm nākas arī zaudēt. Turklāt arī sarkanā līmeņa indivīds negrib būt pavisam viens. Vajag domubiedrus, draugus, bet vai viņi klusībā nealkst ieņemt augstāku vietu hierarhijā? Ne uz brīdi nedrīkst atslābināties. Ilgākā laika periodā tas ir diezgan mokoši un rodas nepieciešamība pēc jauna skatījuma uz dzīvi. Glābšanas ceļš var būt ticība Jēzum Kristum, Muhamedam vai pat Jaunkrievijai. Nav svarīgi kam tieši, galvenais, ka patiesību sniedzošā struktūra ir skaidra, gana sarežģīta un tāda, kurai vērts sevi ziedot.

Zilajā līmenī tā spilgtākais pārstāvis ir gatavs ziedot sevi augstākam mērķim vai patiesībai. Pamatojoties uz mūžīgiem, absolūtiem principiem, tiek iedibināta Kārtība. Pareizs dzīvesveids nodrošina stabilitāti tagad un sola atalgojumu nākotnē. Impulsivitāti kontrolē vainas izjūta, katram indivīdam jāieņem viņam piemērota vieta. Likumi, ierobežojumi un disciplīna veido raksturu un morāles izjūtu. Kārtības pārkāpšana rada diskomfortu.

Tipiskākie zilā līmeņa pārstāvji ir ļoti reliģiozie ļaudis un pārliecināti nacionālisti. Bet ne tikai tie un ne katrs izteikti reliģiozi vai nacionāli domājošs cilvēks piederēs šim līmenim. Zilā līmeņa cilvēku sabiedrībā ir daudz, Spiral Dynamics grāmatā minēts pieņēmums ap 40% sabiedrības. Likumdošanu, valsts pamatuzbūvi un daudzas citas organizētas struktūras izveidojuši tieši šī līmeņa pārstāvji. Arī ulmaņlaika Latvijā dominēja zilā līmeņa vērtības.

 

Oranžais līmenis (ORANGE, E-R, vērsts uz sevi)

Sasniegumi

Zilajā līmenī piedāvātā vērtību struktūra gan ir visai laba, tomēr ne pilnībā apmierinoša. Ja tu esi nacionālists, tad kādēļ upurēt savu personīgo labumu tādu indivīdu dēļ, kuri to nemaz nenovērtēs? Kādēļ būtu baznīcai jāmaksā desmitā deva? Vai zilā struktūra tev palīdz te un tagad, vai tikai sola labumus nepārskatāmā nākotnē? Bet citi tikmēr dzīvo aizvien labāk un labāk! Kādēļ tev jābūt tam muļķim un cietējam, kurš ievēro likumus, baušļus un noteikumus? Lai kāds uz tava rēķina iedzīvotos? Pietiek.

Oranžais līmenis ir atgriešanās pie domāšanas par sevi. Tas vairs nav primitīvais “kam spēks, tam taisnība”. Oranžā līmeņa cilvēks rūpīgāk izvēlas līdzekļus, ar kuriem panākt savu. Galvenais ir labsajūta, kuru gūst no materiālu interešu apmierināšanas.

Spilgts oranžā līmeņa pārstāvis izmaiņas un attīstību uzskata par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu. Progress jāpanāk, apgūstot dabas noslēpumus un meklējot labākos risinājumus. Jāizmanto zemeslodes sniegtie resursi, lai veidotu labu dzīvi. Dzīvē veiksmīgākie ir optimisti, tie, kuri uzņemas risku un paļaujas uz saviem spēkiem. Sabiedrība attīstās, pateicoties stratēģijai, konkurencei un tehnoloģijām.

Tipiskākie piemēri būtu tehnoloģiju fanāti un mūsdienu uzņēmēji.

 

Zaļais līmenis (GREEN, F-S, orientēts uz citiem)

Rūpes par citiem

Mēdz gadīties, ka sasniegts gana daudz un nav lielas jēgas iespringt vēl vairāk. Varbūt tu apznies, ka nevēlies ieguldīt tik lielas pūles, lai būtu pirmais. Varbūt tu saproti, ka no materiālajām lietām ir pārāk maz prieka. Vajag arī draugus, uz kuriem var paļauties, ne tikai līdzīgi domājošus konkurentus. Varbūt laime meklējama cilvēku kopībā un rūpēs par dabu?

Zaļā līmeņa spilgtākais pārstāvis uzskata, ka cilvēka garam jābūt brīvam no alkatības, dogmām un šķelšanās. Jūtas un rūpes par citiem ir nozīmīgākas par aukstu racionalitāti. Zemeslodes resursi un sniegtās iespējas pienākas visiem vienlīdzīgi. Lēmumi jāpieņem, saskaņošanas procesā nonākot pie vienprātības. Jābagātina cilvēka attīstība, jābūt harmoniskiem un nevajag noniecināt spiritualitāti. Zaļā līmeņa pārstāvjiem ir bail palikt vieniem, būt sociāli nepieņemamiem.

Samērā tipiski zaļā līmeņa pārstāvji ir feminisma un dažāda veidu minoritāšu aizstāvības organizācijas, kustības par iecietību pret dažādām reliģijām, liberālisma piekritēji, velkamisti.

 

Līdz zaļajam līmenim ieskaitot tajā esošie cilvēki ir pārliecināti, ka viņu pasaules skatījums ir vienīgais pareizais. Purpura / zilā / zaļā līmeņa indivīdi var mēģināt pārliecināt citus domāt tāpat kā viņi, jo tikai tā ir pareizi. Smilškrāsas / sarkanā / oranžā līmeņa indivīdi, visticamāk, diez ko nenopūlēsies ar citu cilvēku pārliecināšanu, jo šie līmeņi ir egocentriski.

 

Dzeltenais līmenis (YELLOW, G-T, vērsts uz sevi)

Haosa integrācija

Ar laiku var nākties saprast, ka zaļā līmeņa kolektīvā laime nav iespējama. Tam trūkst resursu, turklāt nevienam taču nevajadzētu darīt lietas, kuras tās nepatīk. Sabiedrībā jāintegrē pilnīgi pretēju uzskatu cilvēki, kas, lai arī no sākuma šķiet vienīgais pareizais ceļš, pamazām izrādās praktiski neiespējami. Lēmumu pieņemšana, visiem kolektīvi izsakot savu viedokli un nonākot pie kopsaucēja, kļūst pārāk ilga un negarantē iespēju nonākt pie labākā lēmuma.

Tāda viena universāla risinājuma nav. Sarežģītas situācijas jāaplūko atsevišķi un katrai no tām, iespējams, būs savs risinājums, īpaši, ja tas attiecas uz citiem cilvēkiem. Kādu jāpārliecina mainīt viedokli, parādot viņa personīgo ieguvumu ilgtermiņā. Kādam nepieciešams demonstrēt brutālu spēku, kuru tas ņems vērā un cienīs atšķirībā no pirksta kratīšanas un morāles lasīšanas. Kādam jānocitē Svētie raksti, lai pierādītu savu autoritāti un pierādītu oponenta kļūdu.

Spilgts dzeltenā līmeņa pārstāvis dzīvi uztver kā dabisku hierarhiju, sistēmu un formu kaleidoskopu. Eksistences diženums ir vērtīgāks par materiāliem ieguvumiem. Būtiska ir spēja piemēroties, būt spontānam un funkcionālam. Zināšanas un kompetence ir nozīmīgākas par varu, statusu un slavu. Atšķirības var tikt integrētas neatkarīgās, dabiskās plūsmās.

Tipiskus piemērus nosaukt grūti, jo dzeltenā līmeņa cilvēki sev raksturīgo iezīmju dēļ nav viegli pamanāmi. Beks un Kauens min Stīvena Hokinga “Brief History of Time” un haosa teoriju.

 

Tirkīza līmenis (TURQUOISE, H-U, orientēts uz citiem)

Holistiska pasaules uztvere

Kad zināšanas ir uzkrātas un indivīds pārliecinājies, ka tās tik tiešām strādā, viņš var pievērsties globālāku problēmu risināšanai.

Izteikts tirkīza līmeņa pārstāvis pasauli redz kā vienotu, dinamisku organismu ar savu saprātu. Indivīds ir gan atsevišķa vienība, gan daļa no kā lielāka. Viss ir savienots ar visu ekoloģiskā perspektīvā. Enerģija un informācija iespiežas zemeslodes kopējā vidē. Raksturīga visaptveroša, intuitīva domāšana, rīcība, kas vērsta uz sadarbību.

Tipiskākie piemēri būtu Rūperta Šeldreika morfisko lauku teorija, Kena Vilbera “Spectrum of Consciouness”, Bernāra Sordē esejas.

 

Koraļļkrāsas līmenis (CORAL)

Šis līmenis šobrīd ir tikai teorētisks, jo par to nav informācijas. Aiz tā, domājams, pastāv vēl arī citi līmeņi.

Spirālveida dinamika, līmeņu karte
Līmeņu karte, Beck, Cowan “Spiral Dynamics” 49. lpp.

Noteikšana, līmeņu raksturojums

Precīzi noteikt indivīda līmeni praktiski nav iespējams. Dažādos jautājumos indivīds var atrasties dažādos līmeņos. Nevar viennozīmīgi noteikt cilvēka līmeni, vērojot ko viņš dara. Tikai saprotot, kāpēc viņš tā rīkojas vai saka, iespējams spriest par viņa pasaules uzskatu. Kāds var mēģināt jūs pārliecināt ziedot labdarībai un visādos veidos iežēlināt (izskatās pēc zaļā līmeņa), bet patiesībā no tā būs atkarīga viņa personīgā labklājība (oranžais).

Bieži vien cilvēki atrodas dažādos līmeņu starpstāvokļos. Piemēram, attiecībā uz darbu cilvēks var būt oranžā/zaļā līmenī, spēlējot futbolu – sarkanā, bet, klausoties dievkalpojumu – sarkanā/zilā (pasvītrots dominējošais līmenis).

Jāņem arī vērā, ka, nokļūstot augstākā līmenī, zemākie nepazūd. Tie saglabājas mūsos un var izpausties attiecīgos apstākļos.

Indivīda pasaules priekšstata līmenis ir ļoti atkarīgs no viņa dzīves apstākļiem. Nevajag uzskatīt, ka zemākie līmeņi ir kas primitīvs un uzmanības necienīgs. Ja kādam tomēr tā šķiet, tad uz viņu attiecināms teiciens “paēdušais izsalkušo nesaprot”. Beks un Kauens ieviesa krāsu kodus tieši tādēļ, lai līmeņus nevajadzētu apzīmēt hierarhiski, kā piemēram, pirmais, otrais un trešais.

Es neapgalvoju, ka šajā pieaugušo cilvēku izturēšanās koncepcijā kāds no esības veidiem visos apstākļos ir nenovēršami labāks par kādu citu esības veidu. Labāka ir tā eksistences forma, kura ir piemērotāka tā brīža eksistences realitātei. Ja esošā forma dotajos apstākļos pārstāj būt funkcionāla, tad piemērotāka būs cita forma – hierarhiski augstāka vai zemāka. Tomēr es uzskatu, ka ilgtermiņā vispārējai cilvēces labklājībai labāki ir augstākie līmeņi un ka sabiedrību pārvaldošajām personām vajadzētu veicināt cilvēku kustību uz kompleksākiem cilvēku eksistences līmeņiem.

Klērs Greivss

Šos līmeņus attiecina ne tikai uz indivīdiem, bet arī uz indivīdu grupām – uzņēmumiem, organizācijām un pat valstīm, ņemot vērā, kādas vērtības tajā dominē. Piemēram, par Krieviju Beks un Kauens raksta, ka pēc PSRS sabrukuma tā nav spējusi atrast jaunu pamatu zilajam līmenim, kādēļ vairumam iedzīvotāju nav iespējama pāreja uz oranžo līmeni vai augstāk. Attiecīgi vairums iedzīvotāju spiesti atrasties sarkanajā līmenī.

Cilvēku sadalījumu pa līmeņiem mēdz raksturot ar skaitļiem: 0.1% smilškrāsas, 10% purpura, 20% sarkanajā, 40% zilajā, 30% oranžajā, 10% zaļajā, 1% dzeltenajā, 0.1% tirkīza līmenī. Šie skaitļi ir balstīti uz pieņēmumiem (turklāt ne jaunākiem par 1996. gadu), tie ir tikai aptuvens orientieris. Tas gan netraucē vairākus teorijas interpretētājus, Kenu Vilberu ieskaitot, šos skaitļus pasniegt kā pierādītu patiesību.

Klērs Greivss uzskatīja, ka pēdējie līmeņi parādījušies nesen. Tāda īsta pamatojuma šim uzskatam nav. Jādomā, ka indivīdu skaits augstākajos līmeņos, uzlabojoties dzīves apstākļiem, ir audzis, bet no tā vien nevar apgalvot, ka paši sarežģītākie līmeņi radušies pēdējā laikā. Jāņem vērā, ka attiecīgos apstākļos indivīds ar cita līmeņa domāšanu vairumā gadījumā neizpaudīs sevas atšķirības, lai izdzīvotu un iekļautos sabiedrībā.

 

Pāreja starp līmeņiem

Ja cilvēkam ir komfortabli un labi esošajā līmenī, tad viņam nav vajadzības mainīt savu skatījumu uz pasauli. Tādējādi pieaudzis cilvēks var visu dzīvi aizvadīt vienā un tajā pašā līmenī.

Ja līmeņu maiņa tomēr notiks, tad secībā smilškrāsas-purpura-sarkanā-zilā-oranžā-zaļā-dzeltenā-tirkīza. Ir iespējams izņēmuma kārtā pārlekt kādam līmenim, bet tad indivīds nespēs pilnvērtīgi atrasties jaunajā līmenī. Viņam nebūs pārliecības par savu jauno skatījumu uz dzīvi, nebūs stabila pamata. Tādos gadījumos ir lielāka iespēja atgriezties iepriekšējā līmenī.

Spiest kādu nokļūt nākošajā līmenī, ir bezjēdzīgi. Pasaules uztveres maiņa ir lēns un pakāpenisks process. To mākslīgi sasteidzot, radīsies nevajadzīgas ciešanas – gan sev, gan otram cilvēkam.

Pāreju no viena pasaules uztveres līmeņa uz citu veicina:

  • fiziska, ekonomiska, morāla, politiska vai reliģiska ietekme no citām kultūrām,
  • jaunu faktu, ideju, kas ir pretrunā ar esošo ideoloģiju un fundamentāliem pieņēmumiem, parādīšanās,
  • vizionāru vai līderu parādīšanās, kuri vecos priekšstatus pārstrādā un noformē jaunā paradigmā,
  • vecu, agrāk apspiestu problēmu akūta aktualizācija,
  • elites pašapmierinātība un jaunu problēmu ignorēšana,
  • nespēja tikt galā ar jauniem dzīves apstākļiem.

Vērtējot iespējamās pārejas no viena līmeņa uz otru, jāņem vērā indivīda potenciālā atvērtība jaunai vērtību sistēmai. Neatkarīgi no sava līmeņa cilvēks var būt:

  • atvērts jauniem, sarežģītākiem līmeņiem,
  • apturētā stāvoklī – eksistē dažas barjeras, indivīds īsti nevēlas mainīt savu redzējumu uz pasauli,
  • slēgtā stāvoklī – neatzīst barjeras, nespēj tās pārvarēt.

Piemēram var minēt zilā līmeņa kristiešus. Atvērtie kristieši turpinās meklēt patiesību ne tikai Bībelē. Apturētie turēsies pie Bībeles, bet nebūs agresīvi noskaņoti pret filozofiju un citām reliģijām. Slēgtie apgalvos, ka Bībelē ir vienīgā patiesība un viss cits ir muļķības un sātana roku darbs.

 

Ko ar to visu var iesākt?

Šī teorija ir adekvāts instruments cilvēku uzvedības skaidrošanai. To var pielietot visur, kur nepieciešams panākt, lai cilvēki dara to, ko tu vēlies. Tā noder darba devējiem, politiku veidotājiem, reklāmas industrijā un citur.

Piemēram, politiku veidotājiem būtu jāņem vērā, ka cilvēki domā atšķirīgi un ka sabiedrības integrācija, attiecoties pret visiem vienādi, ir neiespējama. Beks un Kauens grāmatā “Spiral Dynamics” piemin neiespējamību eksportēt problēmu risinājumus no rietumvalstīm, lai bez izmaiņām piemērotu tos, piemēram, Somālijā vai Čečenijā. Tādas rīcības rezultātā nav ieguvēju un cieš visas iesaistītās puses.

Arī darba devējiem maksimāla efekta panākšanai, pret dažādu līmeņu cilvēkiem būtu jāattiecas atšķirīgi. Piemēram, dzeltenā līmeņa cilvēkam vajag dot uzdevumu, brīvu pieeju informācijai, rīkiem un materiāliem, jo viņus galvenokārt motivē mācīšanās un saprašana nevis atalgojums vai sods. Savukārt oranžā līmeņa cilvēku motivēs iespēja izvirzīties, būt labākam par citiem.

Vienkāršiem indivīdiem ir derīgi apzināties, ka pastāv ievērojamas cilvēku grupas ar būtiski atšķirīgu pasaules uztveres veidu nekā mums pašiem. Cilvēki savu domāšanas veidu un no tā izrietošos uzskatus nevar ātri un viegli mainīt. Pret viņiem karot ir bezjēdzīgi.

Būtu jādomā, kā nodrošināt veselīgu visu spirāles līmeņu kopeksistenci. Piemēram, dodot iespēju sarkanajam līmenim izpausties sportā, neuzplijoties ar liberālismu zilajā līmeņa cilvēkiem un neļaujot diktēt politiku oranžajiem. Katra līmeņa indivīdiem jāļauj sevi izpaust pozitīvā formā un jānodrošina iespējas pārcelties uz sarežģītāku līmeni.

 

Sabiedrības modelis tās labākai izpratnei

Vēl spirālveida dinamikas teorija sniedz iespēju viegli izskaidrot dažādas liela mēroga sociālas parādības un notikumus.

  • Kāpēc komunisms ir neiespējams? Tāpēc, ka sarkanie un / vai oranžie agrāk vai vēlāk izrausies pie varas. Viņus neinteresē vispārēja labklājība.
  • Kāpēc visus mīlošie liberāļi tik neticami stipri ienīst nacionālistus? Tāpēc, ka zilā līmeņa nacionālisti ar savu nostāju padara neiespējamu zaļā līmeņa sapni par kopīgu, vienotu cilvēci. Zaļie ir pārliecināti, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš un ka visi, kas tā nedomā, kļūdās.
  • Vai islamticīgos var integrēt rietumu sabiedrībā? Viennozīmīgas atbildes nevar būt. Islamticīgie ir ļoti dažādi cilvēki, bet vairāk starp viņiem būs zilā līmeņa pārstāvju. Ja viņi šajā līmenī ar savu svēto pārliecību par islama pareizību paliek, tad viņi ir neintegrējami. Ja darīšana ir ar sarkanā/zilā līmeņa islamticīgajiem (islama valsts u.c.), tad jāatceras, ka sarkanais līmenis, nopietni uztver tikai spēku, kurš lielāks par viņu pašu. Kamēr zaļajam būs pistole kabatā, sarkanais bez automāta viņam neuzbruks. Zilā/oranžā līmeņa islamticīgie integrēsies paši.

 

Papildus informācija

Don Edward Beck, Christopher C. Cowan grāmata Spiral Dynamics: mastering values, leadership, and change.

Šajā grāmatā detalizēti tiek aplūkoti dažādi starpstāvokļi, atvērtība pārmaiņām, kā attiekties pret dažādu līmeņu cilvēkiem un citas nianses, kuras, te visas pieminot, kopējā aina kļūtu pārāk grūti uztverama.

 

Claire Graves, Christopher C. Cowan, Natasha Todorovic grāmata The Never Ending Quest.

Šī grāmata ir mēģinājums pabeigt Klēra Greivsa iesākto darbu, maksimāli turoties pie viņa oriģinālās teorijas. Lasījis neesmu.

 

http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/

No interneta resursiem šis ir labākais, ko līdz šim esmu atradis. Tur ir arī vairākas saites uz citiem avotiem.

 

Latviešu valodā spirālveida dinamikas teoriju līdz šim esmu redzējis pieminētu Kena Vilbera grāmatā Visaptverošā teorija un M.Kistenmaheres, T.Hāberera, V.T.Kistenmahera Dievs 9.0. Pirmajā teorija skaidrota ļoti minimāli, savukārt otrās interpretācija ir patālu no tās, par kuru esmu rakstījis šeit.

Ierakstu izlase #17

Nedēļas latvisko blogu ierakstu izlase.

 

Kaspars Funts šoreiz raksta nevis par putniem, bet par savu mīļo vecmāmiņu un bērnību Ganību dambī.
https://funtsmyblog.wordpress.com/2016/06/14/oma-tiklini-un-virtuve/

 

Didzis Kukainis aicina ticīgos (bet ne tikai viņus) nebaidīties no dažādu patiesību iepazīšanas un doties ceļā uz sevis iepazīšanu.
http://www.didziskukainis.lv/blogs-raksti/params/post/892434/atsakies-no-iluzijam-jeb-vienatniga-dzivesmaksla

 

Alīna apraksta, ko labu redzējusi Makao. Līdz šim nemaz nezināju, ka tā ir Ķīnas sastāvdaļa.
http://sapnumedniece.lv/maza-portugale-azija-makao/

 

Ervīns Jākobsons iepazīstina ar nesen notikušu kristīgu pasākumu “No mīnusa uz plusu 2016” Ķīpsalā. Starp citu, tajā veiktas dažādas dziedināšanas. Man šis fenomens vienmēr licies interesants. Ja būtu daudz laika, noteikti censtos uzmeklēt izdziedinātos ļaudis, lai pēc kāda mēneša pēc dziedināšanas aprunātos. Bet viss jau vienmēr nav tik rožaini.

“Šogad mēs pirmo reizi varējām dievkalpojumu telpas – Ķīpsalas Starptautiskās izstāžu halles – nomas maksu samaksāt jau pirms pasākuma. Tas ļoti iepriecināja un no jauna apliecināja, ka Dievs ir uzticams. Cilvēki mēdz finansēt dažādus pasākumus. Oktobrī Latvijā viesosies Dalailama un virkne uzņēmēju no savas naudas finansēs šo pasākumu. Jā, arī sātans nesnauž.”

http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/20/evangelizacijas-dievkalpojumi-%e2%80%9cno-minusa-uz-plusu-2016%e2%80%9d-post-scriptum/

 

Tūrists no Kates poļļas atklāj pēc–Orlando-geju-slaktiņa politiķu dilemmu. Vai nu tu esi par gejiem, vai islamu. Vidusceļa vairs nav.

“Vai teikt – labi, ka tos zilos nošāva, jo viņi visi ir pedarasti, apdraud mūsu bērnus utt, vienlaicīgi solidarizējoties ar radikālismu un antidemokrātismu, vai teikt – islāms nevar būt pilnvērtīga mūsu rietumu sabiedrības kultūra, kuras pamatā ir cilvēktiesību un vārda brīvība, tai skaitā arī uzskatu, ceļošanas un seksuālā.”

https://katespolla.wordpress.com/2016/06/17/solidarizeties-ar-gejiem-un-lesbietem/

 

Mammas roku blogā aprakstīti darbi pie dzimtas mājas apkārtnes sakopšanas. Jauki lasīt, kā cilvēki atgriežas pie savām dzimtas mājām un kopj tās.
http://mammasrokas.blogspot.com/2016/06/dzirkstinu-celiens.html

 

Ivars raksta, kā pirms gada iebraucis Ķīnā un svinējis tur jāņus.
http://hmroads.com/2016/06/gada-isaka-nakts-vilciena-un-janu-svinibas-kina/

Ganību dambis 40b

Sarkandaugavā, Ganību dambī 40b vēl pavasarī atradās neliela koka ēka. Wikimapiā tā nosaukta par koka muižiņu klasicisma stilā.

Ganību dambis 40b

Ganību dambis 40b

Ganību dambis 40b, bing maps
Ganību dambis 40b, bing maps

Skats uz ēku Google maps.

Nu vairs no tās nekas nav palicis pāri, pat jaunie pakešu logi nē.

Nesen norisinājusies publiskā apspriešana koksnes biomasas katlumājas būvniecībai šajā adresē. Ir viens visai nikns komentārs par to visu (iepriekšējās saites apakšā), bet neatradu (nav informācijas?) vai jaunais projekts apstiprināts.

@edaliba informēja, ka 16.06.2016. izsniegta būvatļauja koksnes biomasas katlumājas būvniecībai.

Ierakstu izlase #16

Nedēļas latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Uldis piedāvā aplūkot, kādus dažādus tauriņus viņam izdevies sabildēt šogad. Šobrīd tur ir jau 67 sugas. Visu cieņu!
http://upiterans.blogspot.com/2016/06/taurinu-vasara-2016.html

Laikmeta zīmēs tiek iepazīstināts ar modernisma arhitektūru Rīgā. Maz teksta, bet daudz bilžu.
http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%e2%80%93-1980/

Eerms apraksta koka logu restaurēšanu savai vasarnīcai. Eerma ieraksti ir tādi “neformāli”, tos lasot var pasmaidīt. Man patīk, ka cilvēki tā raksta.
http://vasarnica.blogspot.com/2016/06/veco-logu-jauna-dzive.html

Igors raksta par iespaidiem, pārceļoties no Rīgas uz dzīvi vasarnīcā.
http://www.miesnieks.com/2016/06/ridzinieki-vasarnica-1dala.html

Lato Lapsa iepazīstina ar saviem dzīves principiem. Ļoti cienījami.
http://www.pietiek.com/raksti/sis_un_tas,_par_ko_esmu_parliecinats

Harijs savos bilžotajos stāstos rāda pēdējos Mjanmas un pirmos Taizemes iespaidus.
http://www.karijs.lv/fotoatskaite-siera-kafijas-un-trotuaru-valsts-taizeme/