Ausekļa iela 18 un 16

Ausekļa iela atrodas Rīgas klusajā centrā. Tās tuvākajā apkārtnē ir daudz lepnu daudzstāvu mūra ēku. Turienes nekustamie īpašumi ir vieni no dārgākajiem Rīgā.

Ausekļa iela 18 priekšplānā. Tālāk Ausekļa iela 16.
Ausekļa iela 18 priekšplānā. Tālāk Ausekļa iela 16.

Kā tāds mazs brīnums līdz mūsdienām ir saglabājies koka namiņš Ausekļa ielā 18.

Ausekļa iela 18
Ausekļa iela 18

Tā ir pēdējā tāda veida ēciņa tuvējā apkārtnē. Tuvākās vietas, kur var sameklēt ko līdzīgu, būtu Pētersalas ielas apkārtne un Dzirnavu ielu.

Ēka izskatās neapdzīvota. Vārti apvilkti ar zaļu sietu, tiem pielikta ķēde ar slēdzeni. Nemēģināju tikt iekšā, bet diez vai to būtu grūti izdarīt.

Ausekļa iela 18
Ausekļa iela 18

Wikimapiā norādīts, ka ēka celta 19. gadsimta otrajā pusē. Tā ir arī iekļauta Rīgas graustu sarakstā.

Ausekļa iela 18
Ausekļa iela 18

 

Blakus atrodas nams ar adresi Ausekļa iela 16. Ēka uzcelta 1904. gadā, arhitekts Heinrihs Devendruss.

Ausekļa iela 16
Ausekļa iela 16

Reiz tajā bija Rīgas Tehniskās jaunrades centrs.

Rīgas Tehniskās jaunrades centrs
Rīgas Tehniskās jaunrades centrs

Mani pašu bērnībā interesēja dažādas elektroniskas lietas, tādēļ reiz arī devos uz šo ēku un pieteicos nodarbībām. Uz pirmo nodarbību tā arī neaizgāju. Negribējās pēc skolas kulties no Grīziņkalna uz Ausekļa ielu un atpakaļ.

Šobrīd ēka izskatās pamesta.

Ausekļa iela 16
Ausekļa iela 16

Pats Rīgas Tehniskās jaunrades centrs pārtapis par Rīgas Jauno tehniķu centru, savā nosaukumā joprojām saglabājot 2005. gada nevārdu, un pārcēlies uz Bauskas ielu blakus CSDD.

Ir vēl viens nams ar adresi Ausekļa iela 16.

Ausekļa iela 16
Ausekļa iela 16

Tā ir 1879. gadā uzcelta un nesen atjaunota divstāvu koka ēka, arhitekts Apoloniuss Aleksandrs Edelsons.

Ierakstu izlase #25

Pēdējo gandrīz divu nedēļu lativisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Ivars Čiekurs iepazīstina ar daļu no zemessargu ekipējuma, salīdzinot ar igauņu ekipējumu. Negribas ticēt savām acīm, cik bēdīgi. Prasās pēc nekavējoša finansējuma no valsts budžeta neparedzēto izdevumu sadaļas.
http://ciekurs.blogspot.com/2016/09/ieraksimies-zemessardze.html

Ritvars vairākos ierakstos parāda un pastāsta, kā apceļojis Rīgu un tās tuvāko apkārtni.

No Stabu ielas līdz Muceniekiem.
Juglas papīrfabrikas ciemata apkārtnē un Brekšos.
Ādažos un apkārt Dūņezeram.
Zasulauka un Pleskodāles apkārtne
No Kleistiem uz Babīti un Kantora ielu Mārupē.

Ervīns Jākobsons iepazīstina ar 1980.-1990. gadu arhitektūras mantojumu Latvijā.
http://www.laikmetazimes.lv/2016/09/19/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1980-%e2%80%93-1990/”

Rožkalni pastāsta, kā devušies uz Angliju Ķīnā.
http://rozkalnikina.weebly.com/blogs/uz-angliju-ar-metro

Savukārt Harijs iepazīstina ar ziloņu slimnīcu.
http://www.karijs.lv/fotoatskaite-protezeti-ziloni-un-seni-templi/

Kaspars Funts stāsta, kā abi ar brāli sagūstījuši tēti un vēlāk mukuši no soda.
https://funtsmyblog.wordpress.com/2016/09/11/sagustisana/

Tuurists stāsta par novēroto diskosību un pagrimušu morāli Vācijas masu medijos un politikā.
https://katespolla.wordpress.com/2016/09/21/morale-strupcela/

Par rezerves kopiju veidošanu

Datu rezerves kopiju veidošana nav nekāds kosmoss. Parasta lietotāja vajadzībām tas ir salīdzinoši lēti un vienkārši. Sarežģītus risinājumus neapskatīšu, tos var katrs meklēt pats atbilstoši savām specifiskajām vajadzībām.

Kāpēc ir noderīgi pa laikam veidot datu rezerves kopijas? Tāpēc, ka datori un to cietie diski nekalpo mūžīgi. Turklāt tie ne tikai plīst, datoru var nozagt, tas var iet bojā ugunsgrēkā, datus var nošifrēt izspiedējvīruss utt.

Tāds izskatās datora iekšējais cietais disks.
Tāds izskatās datora iekšējais cietais disks.

Pamatā var izšķirt divus rezerves kopiju veidošanas principus – mākonī vai lokāli. Vienkāršoti runājot, mākonis nozīmē failu kopēšanu internetā, lokāli – uz sava cietā diska / lentas / atmiņas kartes / utml.

No mākoņu risinājumiem varu minēt populāros dropbox un google drive. Tie der, ja dati nav sevišķi sensitīvi. Protams, mākonī var glabāt arī sensitīvus datus. Iespēja, ka tie noplūdīs, ir ļoti niecīga. Tomēr es to neieteiktu darīt. Ja tomēr, tad vispirms vajadzētu šifrēt failus. Mākoņa risinājumu uztur parasti cilvēki ar personīgām interesēm un vājībām. Jo nopietnāks mākoņa risinājums, jo vairāk cilvēku nepieciešams to apkalpošanai, līdz ar to lielāks risks datiem kļūt redzamiem nevēlamām personām. Manas kailbildes droši vien neinteresēs ne dropbox sistēmas administratoru no Indijas, ne web programmētāju no ASV, bet par perverso datu bāzu administratoru Rinaldu no paralēlklases es tik drošs nejustos. Pat ja notiktu noplūde un man kļūtu pilnīgi skaidrs, ka Rinaldiņš uzdarbojies, to pierādīt, visticamāk, būtu neiespējami.

Atkāpei par datu noplūdes pierādīšanu. Personas datus valstī aizsargā likums. Katram indivīdam ir tiesības uzzināt, kura fiziska vai juridiska persona pieprasījusi datus par viņu. Kā persona, kura ikdienā strādā ar sensitīviem personu datiem, piebildīšu, ka situācija reālajā dzīvē parasti ir mazliet citādāka. Ir diezgan liels lērums ļaužu, kuri var nekontrolēti tikt pie dažādiem sensitīviem datiem. Atbildes vēstules uz indivīdu pieprasījumiem raksta nevis roboti, bet parasti mirstīgi cilvēki. Viņu sastādītās atbildes praktiski nav pārbaudāmas. Un, ja kāds apzināti gribēs nozagt datus, tad domājams, ka vispirms viņš painteresēsies, kā to izdarīt, neatstājot pēdas. Plašās iespējas to izdarīt nezinātājam varētu šķist diezgan šokējošas.

Ja ir kas slēpjams no likuma sargiem, tad jārēķinās, ka visticamāk mākoņpakalpojumu sniedzējs visu uzglabāto informāciju nodos pieprasītājvalsts pārstāvjiem. Īpaši tas attiecas uz Latvijā bāzētiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, jo pie mums ar izpratni par tiesiskumu ir diezgan bēdīgi. Protams, var slēgt līgumu ar mākoņa turētāju anonīmi, maksāt no priekšapmaksas bankas kartes utml. censties pasargāt savu identitāti, bet tas vairs nav ne ātri, ne vienkārši.

Ja sensitīvus datus glabā Google drive, lielākais risks varētu būt e-pasta paroles nejauša pazaudēšana. Tik svarīga e-pasta parolei jābūt unikālai. To nedrīkst lietot ne internetbankā, ne feisbukā, par dažādiem internetveikaliem nemaz nerunājot. Drošāk, ja tiek lietota divpakāpju verifikācija ar telefona numuru, bet ar to vien var nepietikt. No otras puses, lietojot divpakāpju verifikāciju, e-pasta pakalpojuma sniedzējam tiek uzticēts savs telefona numurs. Tā jau ir visai sensitīva informācija, kas pakalpojuma sniedzējam var ļaut viennozīmīgi identificēt konkrētu personu. Tomēr, ja tiek atstāts dators ar atvērtu e-pastu piekļuvei citam cilvēkam, tad tur nekādas paroles neglābs.

Pats personīgus datus pēc iespējas turu no interneta pa gabalu. Tomēr mākoņa risinājumus izmantoju – stacija.org rezerves kopiju glabāšanai.

 

Par lokālajiem risinājumiem. Ja mājās ir vēl kāds dators, kaut vai galīgi vecs portatīvais ar pietiekoši lielu cieto disku, datus pa laikam var kopēt uz to. Šis risinājums palīdz gadījumos, ja cietais disks iziet no ierindas. Tomēr, ja mājā paviesosies zaglis, tad viņš, visticamāk, paņems abus datorus. Tāpēc drošāk būtu otru datoru fiziski glabāt citur.

Ērtāka, bet, iespējams, dārgāka alternatīva ir datu kopēšana uz ārēja cietā diska. Tie maksā, sākot no aptuveni 50 eiro. Diez ko lēti tas nav, toties daudz ērtāk par otra datora fizisku pārvietošanu un pieslēgšanu tīklam. Ārējais cietais disks ir neliels, salīdzinoši viegls, to var ātri un viegli pievienot datoram caur USB portu. Pēc kopijas veikšanas ārējo cieto disku der noglabāt citā ēkā, lai nodrošinātos pret zādzībām vai ugunsgrēku. To var aizvest uz laukiem vai atstāt pie kāda uzticama cilvēka.

Ja datu nav ļoti daudz, toties tie ir ļoti sensitīvi, tad tos var glabāt mazajās atmiņās kartēs. Tās nemaksā pārāk daudz, fiziski ir ļoti mazas un līdz ar to viegli noslēpjamas. Tās var pielīmēt pie lustras vai iebāzt elektrības rozetē. Galvenais, lai uzglabāšanas vieta nebūtu mitra.

Lielu datu daudzumu kopēt ar Windows Explorer nav ērti. Nevar zināt, kurā brīdī windows pajautās, ko darīt, ja faili jau eksistē, un, ja process pa vidu kļūdas dēļ apstāsies, nevarēs saprast, no kurienes jāatsāk kopēšana. Tāpēc daudz ērtāk ir lietot speciālu programmatūru. Pats lietoju bezmaksas atvērtā koda FreeFileSync un neko ērtāku pat nevaru iedomāties. Pietiek tikai vienu reizi nodefinēt kādas mapes uz kurieni vēlos kopēt. Varu arī noteikt, ko darīt, ja faili pārklājas – pārrakstīt vai nedarīt neko. Reizi dažos mēnešos jāatceras piespraust ārējo cieto disku, palaist programmu, atstāt uz kādu stundu un viss.

Papildus drošībai var izmantot failu šifrēšanu. MS Office dokumentiem ir iebūvēta iespēja tos šifrēt ar paroli. Pārējos var šifrēt, iekļaujot arhīva failā (*.rar, *.zip utml.) ar paroli. Jārēķinās gan, ka pastāv programmas paroļu atlaušanai, tāpēc nopietnu interesentu parole neapturēs. Labs pretlīdzeklis ir failam pārsaukt paplašinājumu un nolikt tur, kur to nemeklēs. Piemēram, nosaukt par twain_64.dll un ielikt C:\Windows mapē. Tomēr failu šifrēšanai ir liels būtisks mīnuss. Drošības dēļ failu parolei vajadzētu būt sarežģītai un unikālai – kā reiz tādai, kuru pēc laika vairs nevarēs atcerēties. Risinājums ir paroli pierakstīt , lietot ne-unikālu un mazāk drošu paroli vai arī failus nešifrēt.

 

Nobeigumā varu pastāstīt, kā slikti gājis man personīgi. Lielāka apjoma datus esmu pazaudējis divas reizes. Pirmā bija tālajā 2001. gadā, kad pacēlās dūmi no nepareizi piesprausta datora cietā diska. Ietilpība bija tikai 2 Gb, bet man nebija pilnīgi nekādu datu kopiju un zaudējums bija ļoti sāpīgs. Šādu manevru mūsdienās atkārtot ir praktiski neiespējami, jo cieto disku piespraust otrādi pie mātes plates vairs nevar.

Otrā reize bija, kad nācās pārinstalēt kādu no Windows vecajām versijām. Neizvēlējos sējuma formatēšanu, bet, instalācijai dzēšot iepriekšējos lietotāju profilus, My Documents mapes saturs izgaisa bez pēdām. No tā laika vairs neko vērtīgu lietotāju profilu mapēs neturu. Mūsdienās tas varbūt šķiet mazliet paranojāli, bet tā es jūtos drošāk.

Nošifrētiem failiem paroles esmu aizmirsis daudzas reizes. Kādreiz varbūt vajadzētu sameklēt kādu programmu, ar ko paroles aizsardzību atlauzt, bet nekas svarīgs tur tāpat nav. Turpmāk, ja pieļauju, ka neatcerēšos paroli, pierakstu to šifrētā veidā.

Tagad ~reizi pusgadā kopēju datus uz citu datoru, reizi dažos mēnešos – uz ārēju cieto disku. Tas palīdz vismaz tādā veidā, ka ne reizes nav bijusi nepieciešamība datus atjaunot.

Sasmakas muiža

Sasmakas muiža ir pamesta, nolaista un joprojām viegli majestātiska ēka.

Lielākā pilsētā tā, iespējams, neliktos tik īpaša, bet Valdemārpilij šī ēka ir ievērojama.

Sasmakas muiža esot tapusi 1578. gadā. Šī konkrētā ēka uzcelta 1886. gadā. 1920. gadā tajā atradusies Ārlavas pagastvalde.

1947. gadā ēkā iekārtota vidusskola. 1966. gada attēls.

1990. gadā muiža privatizēta.

Šādi ēka izskatās no otras puses. Durvis ir puspavērtas un ēkā ir iespējams ieiet iekšā.
Šādi ēka izskatās no otras puses. Durvis ir puspavērtas un ēkā ir iespējams ieiet iekšā.
Īpaši pa ēku nemēģināju ložņāt, bet iekšā tomēr ielūkojos. Nez, cik gadus ēka bijusi pilnībā pamesta, bet stāvoklis nemaz nav tik bēdīgs. Cerams, ka ēka piedzīvos savu augšāmcelšanos.
Īpaši pa ēku nemēģināju ložņāt, bet iekšā tomēr ielūkojos. Nez, cik gadus ēka bijusi pilnībā pamesta, bet stāvoklis nemaz nav tik bēdīgs. Cerams, ka ēka piedzīvos savu augšāmcelšanos.
Nav jau tā, ka ēka būtu pavisam neapdzīvota. Bezdelīgas par mani nebūt nebija priecīgas.
Nav jau tā, ka ēka būtu pavisam neapdzīvota. Bezdelīgas par mani nebūt nebija priecīgas.
Kāda censoņa mākslas darbs.
Kāda censoņa mākslas darbs.

 

Izrādās, šo ēku varot arī nopirkt par nieka 400 tūkstošiem eiro. Sludinājumā minēts arī, ka muiža atrodoties divus kilometrus no jūras. Precīzāk būtu divdesmit divi, bet tas tā. Ir arī pāris papildus muižas bildes, no iekšpuses gan nez kādēļ tikai viena.

 

Informācija par muižu no manasvietas.blogspot.com.

Smēdes iela. Vai Dzelzs iela

Ja kartē palūkojas uz Daugavgrīvu, var atrast Smēdes ielu. Vai arī Dzelzs ielu atkarībā no tā, kurā kartē skatās.

Pareizam vajadzētu būt tikai vienam variantam, bet kuram – ej nu sazini.

 

http://www.balticmaps.eu/
BalticMaps. Dzelzs ielu var redzēt apakšējā labajā stūrī.

 

Google maps
Google Maps

 

Bing maps
Bing Maps

Ierakstu izlase #24

Pēdējo divu nedēļu lativisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Latboots aprakstīts pārgājiens uz Eiropas galējo ziemeļu punktu – Nordkinu. Ir gan bildītes, gan ko palasīt.
https://latboots.wordpress.com/2016/09/07/nordkins-2016-cetru-latviesu-ekspedicija-uz-pasaules-malu/

Latvijas virtuvē pastāstīts, kā tieši zaga padomju laika ēdnīcās. Darīja to tā, ka trīs mēnešus pat aizmirsa izņemt algu no grāmatvedības.
https://latvijasvirtuve.wordpress.com/2016/09/09/mes-zagam-ka-velli-padomju-sabiedriskas-edinasanas-setas-puse/

Ritra apraksta, kā devusies ekskursijā pa Jaunzēlandes alām.
https://celsuzmajam.com/2016/08/31/waitomo/

Jānis Buholcs apskata skolu izglītības slogu Latvijā. Autors nepazūd sīkumos, bet drosmīgi aplūko vispārīgus, principiālus jautājumus, kas var likt apšaubīt skolas sistēmas jēgu.
http://notiek.process.lv/post/149970776496/skolas-vecums

Ervīns Jākobsons iepazīstina ar Jani Rozentālu.
http://www.laikmetazimes.lv/2016/09/05/latviesu-makslas-klasiki-janis-rozentals/

Pietiek publicē anonīma bijušā uzņēmēja vēstuli, kurš nožēlo izdarītos grēkus (uzņēmējdarbībā) un sūkstās, ka nevar uzsākt dzīvi no baltas lapas. Labu laiku domāju par šo gadījumu un sapratu, ka autora kļūda ir viņa anonimitāte. Ja cilvēks atklāti paziņotu – es tāds un tāds esmu izdarījis to un to, rūgti nožēloju, apsolu atlīdzināt tā un tā, ja tikai tikšu pie darba, no kura mani mēneša neizmetīs laukā – būtu pavisam cits efekts.
http://pietiek.com/raksti/par_to,_ka_latvija_jaunu_dzivi_var_uzsakt_tikai_pec_naves

Visbeidzot gribu ielikt bildīti no tvitera ar kultūras aisbergu. Tā labi attēlo, kādēļ dažādu tautību indivīdu asimilācija ir praktiski neīstenojams sapnis.

Maskavas iela 78

Maskavas 78

Šī ēka atrodas vai, pareizāk sakot, atradās pie paša Salu tilta. Reiz tur bijusi Rīgas penicilīna rūpnīca, vēlāk Medicīnas preperātu rūpnīca. 1985. gadā tā pievienota Organiskās sintēzes institūta eksperimentālajai rūpnīcai, no 1991. gada pazīstamai kā “Grindeks”. Ēkā bija “Grindeks” injekcijas zāļu formu ražotne, kas pārtrauca darbu apmēram pirms 10 gadiem. Wikimapia minēta adrese Bārddziņu iela 1, bet diez vai tas atbilst patiesībai.

Uzklikšķini, lai atvērtu karti
Viss kvartāls diemžēl sastāv tikai no graustiem.

Pirms krīzes Kirovam Lipmanam esot bijusi doma tur celt jaunu darījumu ēku, jo tolaik tādu Rīgā esot bijis pārāk maz.

Maskavas 78

Interesanti, ka šī ēka savākusi tikai piecas balsis Rīgas graustu sarakstā. Tas liek domāt, ka balsošana Rīgas domes graustu kartē netiek uztverta diez ko nopietni.

 

Informācija no forum.myriga.info.